Žurnāli

PAR APRĪĻA NUMURU

Par numuru stāsta P. Tomiņš: Ar interesi lasīju - intuīcija - vai instruments? Super! Esmu sajūsmā. Šai pierādījumos balstītās darbošanās un vispārējās pērkamības laikā uzdot sev jautājumu par kaut ko tik nepalpējamu, neperkutējamu, nesaskaitāmu, filoģenēzes ceļos un neceļos jau sen pazaudētu un aizmirstu.

Tikko atkal bija zemestrīce un cunami, un, pieņemu, atkal vienīgie cietušie zīdītāji bijām mēs, homo sapiens erectus. Citi mūsu "radi" nojauta un aizmuka. Pavasara sajušanai nojautu nevajag pat mums. Ārstēšanā, savukārt, ļoti der statistiski ticami priekšraksti, savureiz izpalīdz arī čujs un ņuhs. Un tomēr vajag poņu! Pirmām kārtām. Vismaz man tā ir bijis: kad kritiski atskatos uz savas nojautas retajiem un vārgajiem asniņiem, tie allaž uzdīguši ne jau nu baigi leknajā manu zināšanu gruntī. Iederīgu laipu no viedokļiem par mākslu (lasi - intuīciju) uz visai protokolizēto amatu - anestezioloģiju - pārmet kolēģis Sergejenko. Neba nu pirmsoperācijas izmeklēšana vienīgā joma, kur mūsu ārsti darbojas tikpat trokšņaini, cik no zinātnes viedokļa nepamatoti un dārgi. Jo nav poņas. Īsti žēl!

Cunftes māsas Ievas Saules saulainās piezīmes ir man sāpīgs dūriens. Jau ar pirmo citātu par pacientu slimības terminālajā fāzē. Sāp par tiem Latvijas "termināļiem", kas mirst šmucīgos palagos tāpēc, ka viņu dabiskie kopēji kaut kur pasaules tālumos vai vienkārši nodzērušies, un bez morfīna piles tāpēc, ka ārsts nesasniedzams. Sāp tāpēc, ka augsti mācītie un autoritatīvu protokolu pārņemtie, kā es to patlaban saredzu, no čuja attālinātie profesionāļi un mūsu sabiedrība kopumā nejūt dabisko mātes Dabas nosprausto galapunktu. Morfīns gan miesai, gan dvēselei izpaliek. Tā vietā dažkārt pat agresīva ārstēšana. Šausmīgi žēl!

Ar interesi lasīju dr. Puriņas sistematizēto rakstu par alerģisko rinītu. Interesanti tomēr: kāpēc mums XXI gadsimta sākumā vispār ir šāda problēma, ja savas sugas dzīves lielumlielāko daļu esam dzīvojuši starp ērcēm un žurkām, parazītu apsēsti un ziedošu puķu pļavās un... izdzīvojuši.

Uz augšu ↑