← Atpakaļ

Akūts gastrointestināls asiņošanas risks un NSPL

Ik gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu Latvijā tiek stacionēti peptiskas čūlas slimības dēļ. Pēc Veselības Ekonomikas centra datiem 2009. gadā čūlas slimības dēļ stacionāros miruši 70 pacienti. Čūlas perforācijas ārstētas pavisam 456 pacientiem, no kuriem 7,5% miruši. Gandrīz visi pacienti operēti neatliekamā kārtā. Savukārt asiņošanu dēļ stacionēts nedaudz vairāk par 900 pacientiem, mirstība šajā grupā bijusi 5,3%. Tā kā iespējama efektīva asiņošanas apturēšana endoskopiski, operēti tikai 12,2% no stacionārā ārstētajiem pacientiem ar asiņošanu. [1] Vai šo statistiku iespējams uzlabot?


Faktori, kas ietekmē mirstību

Akūtas asiņošanas izraisīto nāves gadījumu statistiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Nav šaubu, ka ķirurga pieejamība un kvalifikācijas līmenis ietekmē rezultātu, taču šobrīd vairākums pacientu ar asiņošanu nebūt nenonāk uz operāciju galda. Lielākā daļa augšējā gremošanas trakta asiņošanas gadījumu tiek kontrolēti endoskopiski, līdz ar to endoskopista prasmēm, nodrošinājumam, endoskopijas veikšanas laikam, pirms-/pēc manipulācijas terapijai ir būtiska nozīme rezultāta sasniegšanā. Taču visbūtiskāk mirstības samazināšanai ir to saslimšanu/komplikāciju biežuma samazināšana, kas asiņošanu izraisa…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti