← Atpakaļ

Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Kā mainīsies ārstēšanas pieeja?

Daudzas publikācijas ar nākotnes medicīnas ainiņām līdzinās zinātniskajai fantastikai. Daudz kas no tā jau notiek pētnieku laboratorijās. Piemēram, implantējama aptieciņa, kuras iekšpusē ir 100 mazītiņu rezervuāru (katra tilpums ir mililitra 3000. daļa), kas var uzglabāt un pēc elektroniskas komandas izsniegt zāles. Pētnieki strādā pie DNS atšifrēšanas tehnoloģijām, kas pašlaik lielākoties līdzinās datoriem to ēras sākumā, taču parādās arī kompakti skārienjutīgi aparāti.


Reģeneratīvā medicīna meklē iespējas, kā, izmantojot paša organisma iekšējos mehānismus, izaudzēt orgānus un "salabot" audus. City University of New York fizikas profesors Michio Kaku pareģo, ka līdz 2100. gadam tirgū brīvi būs pieejami dažādi cilvēku orgāni. Kāds būs nākotnes ārsts un kādas tehnoloģijas viņa rokās? 

Raksta pirmā daļa: "Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Sabiedrība un slimību slogs"

Raksta eksperti

Prof. AeDREJS ĒRGLIS, P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs

Prof. VALDIS PĪRĀGS, P. Stradiņa KUS Internās medicīnas klīnikas vadītājs

Dr. MĀRA EPERMANE, Rīgas Austrumu KUS Diagnostikās

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā

    Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu

  • Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

    Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu