Bažas par ārstniecības personāla pārslodzi - pamatotas

1. julijā Veselības ministrs izplatījis informāciju, kurā norāda, ka bažas par ārstniecības personāla pārslodzi ir pamatotas, bet neuzskata, ka objektīvā inforācija apliecinātu, ka pacientu mirstības palielināšanās slimnīcās būtu personāla pārslodzes sekas.  

Latvijas Avīzē citēts LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: "Kamēr valdība un Saeima runā, bet neko nedara, tikmēr mirstība slimnīcās 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi par vienu piektdaļu, bet pēc Pasaules veselības organizācijas sniegtajiem datiem redzams, ka sieviešu mirstība ir septiņas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. PVO ir secinājusi, ka medicīnai samazināto izdevumu daļa no IKP ir apgriezti proporcionāla zaudēto dzīvību skaitam." V. Keris norādīis, ka šī drūmā statistika ir cieši saistīta ar kadru trūkumu nozarē. Turklāt gandrīz 32% nodarbināto ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet vismazāk ārstu (11,5%) ir vecuma grupā līdz 35 gadiem. Par to, ka cilvēki neraujas strādāt medicīnā, liecina arī konkurētnespējīgās algas - no 2008. līdz 2010. gadam tās sarukušas par 20%, neraugoties uz to, ka tautsaimniecībā strādājošajiem alga tika samazināta par 7,3%. Pēc Latvijas Avīzes rakstītā, arodbiedrība pacientu mirstības pieaugumu saista arī ar to, ka par divām trešdaļām sarucis to slimnīcu skaits, kas sniedza neatliekamo palīdzību, bet ātrās palīdzības izsaukumu skaits pieaudzis par 33 procentiem.

Atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par mirstības palielināšanos slimnīcās 2010. gadā, Veselības ministrija precizē, ka absolūtos skaitļos mirstības rādītāji nav palielinājušies*, bet procentuāli lielāka pacientu mirstība slimnīcās skaidrojama ar to, ka veselības politika tiek virzīta, lai pēc iespējas vairāk pacientu palīdzību saņemtu ambulatori un  dienas stacionāros. Savukārt finanšu trūkuma dēļ, arī plānveida palīdzība tiek sniegta ierobežotam pacientu skaitam vai par maksu. Attiecīgi  slimnīcās tiek ārstēti tikai smagākie pacienti, kas arī proporcionāli rada lielāku mirstības īpatsvaru. Ministrija katru gadu šos statistikas datus no ārstniecības iestādēm apkopo, vērtē un analizē.

Kā komentējot šo situāciju norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš:  „Ir saprotamas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera bažas par finansējumu veselības aprūpei un medicīnas personāla lielo pārslodzi. Budžets tiešām ir nepietiekams un šāda situācija ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas mūsu valsts attīstībai. Tomēr nav objektīva pamata apgalvot, ka mirstības rādītāji slimnīcās būtu saistāmi ar veselības aprūpes un ārstēšanas kvalitāti. Gluži otrādi, slimnīcās strādājošo mediķu profesionalitāte Latvijā ir ļoti augsta. Bez tam saslimstības un mirstības rādītāji vienmēr ļoti cieši būs saistīti ar sociālo situāciju, pastāvīgu pārstrādāšanos, stresu, kaitīgajiem ieradumiem un citiem faktoriem, ko neietekmē veselības sistēma un tās finansējums."

VM informē, ka 2009. gadā  slimnīcās nomira 11 431 pacients, bet 2010.gadā - 11 521 pacients

Foto: no Doctus arhīva

Uz augšu ↑