Žurnāli

AUGUSTA JAUTĀJUMS

Kā vērtējat rosinātās pārmaiņas rezidentūras organizēšanā: slimnīcai – ne mazāk kā 91% no rezidentu apmācībai domātā finansējuma, rezidentiem – 792 dežūru stundas gadā un 6 mēnešu (3 gadu laikā) darbs intensīvās terapijas/uzņemšanas nodaļā, apmācības arī ārpus Rīgas, turklāt šāda rezidenta alga būs vismaz par 30% lielāka nekā minimāli noteiktā u.c.?

LINDA KOKAINE, RSU 5. kursa studenteLINDA KOKAINE

Es negribētu, ka par tādu pašu algu man palielina slodzi uz dežūru rēķina. Apsveicami, ka vairāk laika jāpavada praktiskā darbā - ja rīta stundās nodaļā ir daudz studentu, rezidentu, tad operācijās nakts dežūrās pietrūkst darba roku. Jā, tas ir rezidenta personiskais upuris - naktīs uzturēties slimnīcā, taču tā var ļoti daudz iemācīties! Mani kā rīdzinieci par 30% lielāks atalgojums nekādi nemotivē doties uz reģionu, bet tā būtu lieliska iespēja kolēģiem no perifērijas. Neiebilstu, ka jāatstrādā 3 gadi pēc rezidentūras, bet tikai tad, ja tiek nodrošināta darbavieta dzīvesvietas tuvumā, citādi tas rada daudz sadzīvisku problēmu.

JEVGĒNIJA LIVDĀNE, asociētā profesore, RSU Tālākizglītības fakultātes dekāneJEVGĒNIJA LIVDĀNE

Esmu par to, ka rezidentūras process jāuzlabo. Veselības ministrijas darba grupā vienojāmies, ka rezidentūras izglītība jāpielīdzina Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 8.  līmenim, tas ir augsts līmenis, pielīdzināts doktorantūras studijām. Pašlaik veidoto MK noteikumu projekts to vairāk tuvina internatūrai. Ja augstskolai jāorganizē un jārealizē akreditētā izglītības programma, tad atvēlētie 9% finansējuma ir ļoti maz. Kaimiņvalstu rezidentūras organizatori atzīst: slimnīcās ārstiem, kas vada rezidenta praktisko darbu, nemaz nevajadzētu ļoti daudz maksāt, jo ārsts veic ārstniecisko darbu, kurā rezidents viņam daudz palīdz. Saprotu, Latvijā mēs uz rezidentu izglītības rēķina cenšamies atbalstīt ārstniecības iestādes, bet tas nav korekti. Šobrīd finansējuma blokā ļoti daudz naudas ir paredzēts "apēšanai", bet vispār nav paredzēti līdzekļi rezidentūras attīstībai, un tas nav pareizi.

VAIRA MARTINOVA, Vidzemes slimnīcas Internās klīnikas vadītājaVAIRA MARTINOVA

Rezidentūras pirmos gadus ir lietderīgi pavadīt klīniskajā universitātes slimnīcā (KUS), kur ātrāks temps, bet vēlāk iegūt patstāvību perifērijā. Akadēmiskās vides trūkumu reģionālās slimnīcas varētu kompensēt ar "bibliotēkas dienām" - semināriem KUS Rīgā, mūsu slimnīcā rezidenti piedalās konsilijos, reanimācijas vizītēs, klīniskajās konferencēs. Reģionu centri ir pievilcīgi tiem, kas meklē ģimenei draudzīgu vidi, un jaunie kolēģi, kas sevi rezidentūras laikā labi parāda, var pretendēt arī uz darbavietu. Tāpat ir pareizi finansējuma plūsmu pārvirzīt no universitātes uz slimnīcu, jo naudai ir jāseko rezidentam. Vai studentu vērtējums, kas materializētos piemaksā apmācīttiesīgam ārstam, varētu būt stimulējošs? Jā, ja vien rezidents nebaidīsies, ka kritika var vērsties pret viņu pašu. Rezidentu bezmaksas dežūrām jābūt mācību procesam, kad rezidents strādā kopā ar sertificētu ārstu, nevis viens pats.

 

Uz augšu ↑