← Atpakaļ

Skleroterapijas izmantojums klīniskajā praksē

Skleroterapija ir ķīmiska varikozās vēnas ablācijas metode, kuras laikā varikozajā vēnā tiek ievadīts medikaments – sklerozants, kas rada asinsvada spazmu, bojā vēnas endotēliju, panāk pilnīgu vai daļēju vēnas slēgšanos un sekojošu tās rezorbciju. Duplekssonogrāfijas kontrolē veikta putu skleroterapija prasmīga flebologa izpildījumā ir mazinvazīva, efektīva, nesāpīga, ātri un viegli ambulatori veicama procedūra ar zemu komplikāciju risku; šī procedūra neierobežo pacienta ikdienas aktivitātes. Bieži vien tā ir izvēles terapijas metode atsevišķu varikozes formu ārstēšanai.


Īss ieskats skleroterapijas vēsturē

Skleroterapija kā metode pazīstama kopš XVIII gadsimta, kad franču ortopēds Šarls Gabriels Paravats (Charles Gabriel Paravatz) 1853. gadā aprakstīja a. poplitea aneirismas slēgšanos 5 minūtes pēc dzelzs hlorīda ievadīšanas. Nākamajos vairāk nekā simt gados kā sklerozanti tika izmantoti piecu dažādu grupu medikamenti, no kuriem populārākie bija hipertoniskie šķīdumi, jodu saturošie šķīdumi un polidocanolum. [1] Polidokanols, pateicoties augstajai saistīšanās spējai ar šūnu membrānu lipīdiem un olbaltumiem, izraisa stabilu asinsvada spazmu, destruē vēnas endotēliju, pakāpeniski transformējot vēnu…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti