Zinātnieki atklāj saistību starp bojātu gēnu un olnīcu vēzi

Sievietēm, kuras nēsā defektu RAD51D gēnā, ir gandrīz viens pret vienpadsmit iespējamība saslimt ar olnīcu vēzi, paziņoja zinātnieki. Šis ir nozīmīgākais atklājums attiecībā uz olnīcu vēzi pēdējo 10 gadu laikā.   

Lielbritānijas Vēža izpētes centrs ziņo, ka tests, ar ko identificēt sievietes ar augstu olnīcu vēža risku, būs pieejams pēc pāris gadiem, un tad dažas sievietes varēs pieņemt lēmumu par olnīcu izņemšanu, lai apsteigtu slimību.

Šis atklājums paātrinās arī jaunu zāļu meklējumus un izstrādi. Eksperimenti laboratorijās jau tagad uzrāda, ka šūnas ar defektu RAD51D gēnā ir jutīgas uz PARP inhibitoriem – jaunu medikamentu klasi, kas ir radīta ar mērķi iedarboties uz diviem zināmiem krūts un olnīcu vēža gēniem, BRCA1 un BRCA2.

Atsevišķas lielās farmācijas kompānijas strādā pie PARP inhibitoru izstrādes, kas darbojas bloķējot DNS atjaunošanos vēža šūnās, izjaucot šūnas ciklu un radot šūnas bojāeju.

Jaunākajā pētījumā zinātnieki no Lielbritānijas Vēža izpētes institūta salīdzināja DNS fragmentus 911 sievietēm ar olnīcu vai krūts vēža gadījumiem, ar DNS fragmentiem no kontroles grupas ar vairāk kā 10 000 cilvēkiem no vispārējās populācijas.

Pētnieki atklāja 8 defektus RAD51D gēnā sievietēm ar vēzi, salīdzinot ar vienu defektu kontroles grupā.

Zinātnieku grupas līdere Naznīna Rahmana (Nazneen Rahman) no Vēža izpētes institūta teica, ka: „Sievietēm ar bojātu RAD51D gēnu ir 1 pret 11 iespējamība, ka attīstīsies olnīcu vēzis”.

Olnīcu vēzim ilgstoši ir slēpta slimības gaita, un ļoti bieži tas netiek atklāts līdz pat novēlotām slimība stadijām.

Katru gadu aptuveni 230 000 sieviešu tiek diagnosticēts olnīcu vēzis. Lielākā daļa vēža gadījumu netiek diagnosticēti pirms vēža izplatīšanās, un vairāk kā 70% sieviešu mirst 5 gadu laikā no diagnozes uzstādīšanas brīža. Šī iemesla dēļ sievietes ar bojātu gēnu varētu izvēlēties labāko risinājumu viņām, izņemt olnīcas pēc bērnu piedzimšanas, it īpaši tas attiecas uz tām sievietēm, kurām ģimenē jau kāda radiniece ir nomirusi no vēža.

Zinātniece arī uzsver, ka atklājums, ka bojātajam gēnam ir augsta jutība uz PARP inhibitoriem, rada cerību. 

 

Uz augšu ↑