Plaušu hipertensija – Latvijā vēl daudz neatklātu gadījumu
Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) ir plaušu hipertensijas nozīmīga slimību grupa, ko raksturo pieaugoša pulmonālo artēriju pretestība, kuras sekas ir labā kambara mazspēja un priekšlaicīga nāve. PAH ir mazo plaušu artēriju slimība, ko raksturo to proliferācija un remodelācija. Vidējā dzīvildze PAH pacientiem bez patoģenētiskās terapijas 1980. gados bija 2,8 gadi. [1]
No vēstures līdz mūsdienām
Pirmais zināmais apraksts par plaušu hipertensiju datējams ar 1881. gadu, kad Ernsts fon Rombergs (Ernst von Romberg)publicēja rakstu "About sclerosis of the pulmonary artery". Sirds kateterizācijas aizsākumi datējami ar 1950. gadu. 1970. gados tika noskaidroti galvenie plaušu hipertensijas iemesli. 1960. gados tika atklāta sakarība starp aminoreksīna fumarātu (medikaments, ko izmantoja kā anoreksigēnu līdzekli) un plaušu hipertensiju. Tālākie pētījumi pierādīja arī citu toksisku aģentu ietekmi uz plaušu hipertensijas attīstību. [2]
Pirmā plaušu hipertensijas klasifikācija tika izveidota 1973. gadā. Šobrīd ir spēkā…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?
Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ. Lasīt visu
-
Hipertensijas pacients. Vai viss ir tik vienkārši?
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem. Lasīt visu
-
Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu
-
Omega–3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1] Lasīt visu
-
Saaukstēšanās medikamentozā terapija un profilakse
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas. Lasīt visu
-
Sarežģītais pusaudža vecumposms četru speciālistu skatījumā
Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Adenomioze: vai teorija ir apvienojama ar praksi?
Ir daudz publikāciju par adenomiozi, taču paliek atklāts jautājums, vai zinātnes sasniegumi spēj palīdzēt praktizējošiem ārstiem šīs mīklainās slimības atklāšanā un ārstēšanā. Mēģināsim sniegt pārskatu jaunākajiem atzinumiem par adenomiozes patofizioloģiju, diagnostikas metodēm un ārstēšanas principiem. Lasīt visu
-
Minerālvielas. To nepieciešamība cilvēka organismā
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi. Lasīt visu
-
AUGUSTA aktuālais jautājums
Augustā noris uzņemšana rezidentūrā – 2013./2014. gadā valsts finansē 200 rezidentūras vietas; visvairāk vietu: ģimenes medicīnā (27), internajā medicīnā (18), ķirurģijā (15), pediatrijā (12), neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā (10). Kā vērtējat konkurenci jauno ārstu vidū un kuras ir pieprasītākās specialitātes? Lasīt visu