Kāds ir tavs personiskās laimes indekss?

Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!

Ja var mērīt valstu pašsajūtu, varbūt var noteikt arī personiskās laimes indeksu? Sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers saka: pētnieki runā, ka laime esot iedzimta. Apmēram 50% - kā jūties, tā jutīsies visu mūžu. (Hmm, ar īpašu treniņu palīdzību var stimulēt dopamīna, nor­adrenalīna un endorfīna izdali, bet "neraksim" tik dziļi). Nākamie 40% ir tas, ko dari, tavs dzīvesveids. Un atlikušie 10% - vide, kurā dzīvo. Turklāt cilvēki maķenīt laimīgāki kļūst pēc 40 gadiem (sveicieni četrdesmitgadniekiem)!

Par tiem ietekmējamiem 50% laimes. Velingtonas koledžā netālu no Londonas un Villija Helpaka skolā Vācijas pilsētā Heidelbergā skolēniem ir mācību priekšmets "Laime". Nodarbībās sporto, gatavo veselīgu uzturu, apmeklē teātri un kultūras pasākumus, mācās atslābināšanās vingrinājumus, runā par vērtībām, sociālo kontaktu nozīmību. Par to, kā jūtas tie, ar kuriem uzturi attiecības. Cik daudz laika tam atliek? Lūk, indikators, kā izmērīt personisko laimi!

Cits indikators laimes mērījumiem - strādāšanas mērķis. Finansiālā labklājība? Amerikā par laimīgiem sevi atzinuši 75% miljonāru. Savukārt kontrolgrupā, kur bija nabadzīgie, sevi par laimīgiem atzina 62%. Starpība nav liela... Trāpīgi par tiem 50% laimes izteicies Apple un Pixar izpilddirektors Stīvs Džobss leģendārajā runā Stenforda universitātē. "Vienīgais veids, kā būt patiesi apmierinātam ar to, ko tu dari, ir darīt to, kas tev šķiet labs darbs. Un vienīgais veids, kā darīt labu darbu, ir dievināt to, ko tu dari. Ja tu vēl joprojām neesi to atradis, tad turpini meklēt.. Tāpat kā ir ar citām sirdslietām, tu zināsi, kad būsi atradis īsto. Un - gluži kā visās labās attiecības - ar gadiem viss tikai uzlabojas."

Lai jums izdodas paaugstināt personiskās laimes indeksu 2012. gadā!

Jūsu DOCTUS

 

Uz augšu ↑
  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu