Kāds ir tavs personiskās laimes indekss?

Vācija līdzīgi kā Lielbritānija un Francija vēlas nākotnē ieviest laimes indeksu. Globālā mērogā laimes indeksa pioniere ir maziņā budistu karaļvalsts Butāna Himalajos, kas pretī iekšzemes kopprodukta mērīšanai liek savu ideju par “iekšzemes laimi”. Viņiem ir pat 72 laimes indikatori!

Ja var mērīt valstu pašsajūtu, varbūt var noteikt arī personiskās laimes indeksu? Sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers saka: pētnieki runā, ka laime esot iedzimta. Apmēram 50% - kā jūties, tā jutīsies visu mūžu. (Hmm, ar īpašu treniņu palīdzību var stimulēt dopamīna, nor­adrenalīna un endorfīna izdali, bet "neraksim" tik dziļi). Nākamie 40% ir tas, ko dari, tavs dzīvesveids. Un atlikušie 10% - vide, kurā dzīvo. Turklāt cilvēki maķenīt laimīgāki kļūst pēc 40 gadiem (sveicieni četrdesmitgadniekiem)!

Par tiem ietekmējamiem 50% laimes. Velingtonas koledžā netālu no Londonas un Villija Helpaka skolā Vācijas pilsētā Heidelbergā skolēniem ir mācību priekšmets "Laime". Nodarbībās sporto, gatavo veselīgu uzturu, apmeklē teātri un kultūras pasākumus, mācās atslābināšanās vingrinājumus, runā par vērtībām, sociālo kontaktu nozīmību. Par to, kā jūtas tie, ar kuriem uzturi attiecības. Cik daudz laika tam atliek? Lūk, indikators, kā izmērīt personisko laimi!

Cits indikators laimes mērījumiem - strādāšanas mērķis. Finansiālā labklājība? Amerikā par laimīgiem sevi atzinuši 75% miljonāru. Savukārt kontrolgrupā, kur bija nabadzīgie, sevi par laimīgiem atzina 62%. Starpība nav liela... Trāpīgi par tiem 50% laimes izteicies Apple un Pixar izpilddirektors Stīvs Džobss leģendārajā runā Stenforda universitātē. "Vienīgais veids, kā būt patiesi apmierinātam ar to, ko tu dari, ir darīt to, kas tev šķiet labs darbs. Un vienīgais veids, kā darīt labu darbu, ir dievināt to, ko tu dari. Ja tu vēl joprojām neesi to atradis, tad turpini meklēt.. Tāpat kā ir ar citām sirdslietām, tu zināsi, kad būsi atradis īsto. Un - gluži kā visās labās attiecības - ar gadiem viss tikai uzlabojas."

Lai jums izdodas paaugstināt personiskās laimes indeksu 2012. gadā!

Jūsu DOCTUS

 

Uz augšu ↑
  • Iekāpt pacienta kurpēs, bet nenēsāt. Empātija ārsta darbā

    Ārsta profesijā empātija ir viena no prasmēm, bez kuras neiztikt, — pacients sagaida, ka viņu uzklausīs, sapratīs, jutīs līdzi... Taču neizkāpšana no pacienta kurpēm ārstam draud ar pārstrādāšanos un emocionālu izsīkumu. Lasīt visu

  • Pusgadsimts ārstes uzsvārcī. SILVIJA LATKOVSKA, pediatre, neonatoloģe

    Pediatre un neonatoloģe SILVIJA LATKOVSKA pie mazajiem pacientiem dodas jau 57 gadus! Ilgāk nekā pusgadsimtu būt darba ierindā ir cienījami un apbrīnojami, īpaši jomā, kas attīstās tik strauji kā medicīna. Būt aktīvai, nečīkstēt — tāda ir viņas dzīves pozīcija! Un apbrīnas vērts ir nerimstošais atklājējas gars, kas izpaužas aktīvā ceļošanā. Lasīt visu

  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu