← Atpakaļ

E-veselību bremzē vecā domāšana

“Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos. Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla.


Dita GABALIŅA.1. Kā elektroniskā vide maina komunikāciju ārstu starpā?

Ārsts ar ārstu var daudz vieglāk apmainīties ar informāciju: attālināta diagnostika, konsultācijas (izmantojot telekomunikāciju iespējas vai, piemēram, skaipu), var strādāt vienā komandā pie pētījuma, katrs atrodoties citā pasaules malā. Tradicionālo konferenču vietā - telekonferences. Lētāk un ērtāk ir nevis aizbraukt uz konferenci Amerikā, bet nopirkt konferences pieejas tiesības - dakteris, atrodoties savā praksē pie datora, var virtuāli piedalīties konferencē.

2. Kādi būs e-veselības ieguvumi profesionālim - ārstam, farmaceitam?

Labāka ārstniecības kvalitāte, kas izriet no…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti