Gads zemajā startā -- 2012. gada apskats veselības aprūpē

Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad...

Gada bandinieki, zirdziņi, laidņi, karaļi...

Personāliju maiņas

Šis gads veselības aprūpē atgādināja šaha galdiņu, uz kura nozīmīgas figūras tiek pārvietotas ("nokautas"?). Tā Stradiņa slimnīcas valdei Modra Dzenīša un Raimonda Briča vadībā Veselības ministrija pieteica "šahu un matu" - par nesaimniecisku slimnīcas vadīšanu un parādiem, viņu vietā ieceļot ekonomisti un juristi Rūtu Valteri un ārstus Gunti Bahu un Evu Strīķi. Jaunā vadība lika noprast, ka bez papildu finansējuma neiztiks, un... tika pie  10 miljoniem latu.

Jaunā lauciņā - Slimību profilakses un kontroles centra vadībā - pārbīdīja ilggadēju Veselības ministrijas ierēdni Ingu Šmati un bērnu ķirurgu Dzintaru Mozgi.

Figūru maiņu piedzīvoja arī farmācija. Ierēdniecības "zirdziņš" Juris Bundulis negaidot pārlēca savām un pretinieka figūrām un, skat, nokļuva "Grindeks" valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt uz blakus lauciņu - aptieku biznesu un zāļu vairumtirdzniecību ("Recipe Plus" un "Sentor Farm" aptiekas) - aizmaršēja bijušais "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis.

Savus lauciņus pēc ievērojama stāža atstāja arī citas redzamas figūras: Ilgvars Ķipēns ("Ģimenes aptieku" direktors), Ināra Rubene (Medikamentu informācijas centra direktore), Kamena Kaidaka ("Latvijas Ārsta" galvenā redaktore), Inta Saprovska ("Berlin-Chemie/Menarini Baltic" valdes priekšsēdētāja). Kurš no viņiem šajā spēlē ir karalis, dāma, kurš - zirdziņš, laidnis, bandinieks...?

Gada rādījums

Latvijas veselības aprūpe nemainīgi viena no sliktākajām Eiropas Savienībā

31. vieta 34 valstu vidū - šādu ainu rāda Eiropas veselības aprūpes patērētāju indekss 2012 (EHCI). Vēl sliktāk nekā Latvijai klājas tikai Albānijai un Rumānijai. EHCI kļuvis par Eiropas veselības aprūpes novērtēšanas standartu. Pēc 42 indikatoriem novērtē 34 Eiropas valstu sistēmas: pacientu tiesības un informācija, gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem, sabiedrības veselības rādītāji, pakalpojumu klāsta racionalitāte, zāļu pieejamība. Latvija šogad uzslavēta par zīdaiņu mirstības samazinājumu, taču indekss izgaismo nepatīkamas tendences: Latvijā palielinās gaidīšanas laiks uz dārgām ķirurģiskām manipulācijām, pieaug privātie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, pasliktinās pieeja jauniem medikamentiem.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atkal rībina trauksmes bungas: ja šogad veselības aprūpes budžets bija 505 miljoni latu (3,24% no IKP), nākamgad - 471 miljons latu (3,15% no IKP). Veselības ministre gan oponē: šā gada budžetā bija finansējums, kas nākamgad nebūs nepieciešams, piemēram, līdzekļi slimnīcu parādu segšanai. "Svarīgas nav procentu simtdaļas, bet tas, cik reāli pacientiem varēsim palīdzēt." Ministres aprēķini: papildus piešķirtie 45 miljoni latu ļaus par 345 tūkstošiem pacientu vairāk aiziet pie speciālistiem uz konsultāciju, nodrošinās par 320 tūkstošiem vairāk dažādu veidu izmeklējumu, 1000 pacientiem vairāk būs iespējama rehabilitācija stacionāros, par 1000 cilvēkiem vairāk varēs veikt endoprotezēšanu utt.

Kamēr nauda budžetā tiek pārcilāta no vienas ailes otrā, bet pacienti un ārsti nejūt reālu ieguvumu, liela daļa izvēlas "balsot ar kājām". Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe norāda, ka šajā gadā no Latvijas izbraukuši 20 tūkstoši cilvēku. Starp viņiem, protams, arī Latvijas mediķi. 150-200 ārstu ik gadu (kopš 2009. gada) Ārstu biedrībā pieprasa izziņas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs. Jau pusgadu Vācijā Rūras ielejā Betānijas slimnīcā strādā arī Uldis Kopeika, lielisks torakālais ķirurgs no Stradiņa slimnīcas. "Tā nav bēgšana, bet gan streika forma," kolēģiem saka U. Kopeika. Kamēr Latvijā viņam nemaksās 6900 eiro algu mēnesī (tāda ir minimālā alga sertificētam torakālajam ķirurgam Vācijā), viņš neatgriezīsies. Apciemojot veco darbavietu, viņam mugurā bija kolēģu dāvinātais krekliņš ar Šreka attēlu un jautājumu: cik man viegli? Kolēģi novērojuši, ka U. Kopeika bieži lieto šo izteicienu. Dažādās intonācijās. Pēdējā laikā gan tas vairs neizskan kā ironisks jautājums, bet kā uzmundrinošs izsaukums... [1]

Gada kampaņas

Obligātās un cilvēciskās

Ir kampaņas kā obligāta nodeva un tādas, kas skar personiski... Šogad obligātās kampaņas titulu varētu piešķirt sociālajai kampaņai "Jūties švaki - ne vienmēr ir tik traki". Kad veselības ministre Ingrīda Circene stājās amatā, viņas pirmā tikšanās bija ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Pēcāk viņa ik intervijā norādīja uz neracionālu naudas šķiešanu - 30% NMP izsaukumu nav saistīti ar dzīvības glābšanu, bet ambulatoru darbu. Kā atbildes reakcija ātri tika saveidota sociālā kampaņa, kas mazliet līdzinājās skaļam blīkšķim tukšumā, jo ne jau pacientu neinformētībā slēpjas 30% neracionālo izsaukumu galvenā sāls. Lielākoties - nabadzībā, sistēmas organizācijas robos. Izsaukumu par nepamatotu var nosaukt tikai mediķis, pacientam grūti izvērtēt, vai tad, kad viņš jūtas švaki, tiešām vēl nav tik traki. Nepamatotie "ātrās palīdzības" izsaukumi Latvijā nav nekas unikāls, tādi ir arī citās valstīs, tikai citviet tos mēģina atrisināt saprātīgi. Piemēram, Anglijā: ja dispečeram ir aizdomas, ka gadījums nav neatliekams un nav jābrauc veselai brigādei, pie pacienta dodas ārsta palīgs ar mazu auto un pirmās palīdzības somu. Ja situācija ir patiešām nopietna, viņš sauc papildspēkus. Tas ieekonomē ļoti daudz līdzekļu.

Savukārt cilvēciskākās kampaņas tituls pienākas tādām akcijām kā "Meklējam sirdsmāsiņu". Šogad akcijas rīkotāji saņēma 1800 pieteikumus par Bērnu klīniskās universitātes māsiņām - ļoti personiskus stāstus par iejūtību, pacietību, sirsnību. Piemēram, bērniem ļoti patīk Bērnu slimnīcas neatliekamās medicīnas māsa Olga Popova, kas dzimusi 16 bērnu ģimenē Lipovicas ciemā Ukrainā. Kāds zēns, kurš nevienai citai māsai neļāva uzlikt katetru, Olgai to atļāva. Māsiņa ar puiku sarunājusi: ja tu man dosi iedurt, tad es tev ļaušu kliegt. Puika vaicājis: "Bet vai tu pati kliegsi?" - "Ja tu gribi, varu nedaudz pakliegt." Abi ieliedzās. Olgu Popovu aizkustina, ka mazie grib mainīt pasauli. Viņa atceras, kā cits puika viņai teicis: kad izaugšu, izdomāšu tādu adatu, kas dziedās - no tās skanēs mūzika, un tā būs pilnīgi nesāpīga..." [2]

Gada "neredzamie" darbi

Citādam veselības aprūpes virzienam

Šis gads iezīmējies ar daudzām gaisā pasviestām idejām un runām, kas šobrīd vēl neatspoguļojas taustāmā rezultātā, bet sola citādu nākotni. Vai tāda tā būs, rādīs laiks.

Viena no diskusijām - par veselības aprūpes pakalpojuma sasaisti ar nodokļu nomaksu. Plānotās izmaiņas varētu skart 5-10% iedzīvotāju. Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija saskaņošanas procesā no 14 iestādēm un organizācijām saņēmusi 108 iebildumus un priekšlikumus. Vai tiks ieviests veselības nodoklis 5% apmērā, nodalot to no pašreizējās IIN likmes, vai tas izskatīsies kaut kā citādi? Vēl paredzamas garas sarunas ar Finanšu ministriju, un šīs ieceres termiņš no nākamā gada vidus jau pārbīdīts uz 2014. gada sākumu.

Otrs diskusiju "ābols" šogad bija slimības lapas. Arī te daudz vīziju un neskaidrību. Tā, piemēram, paredzēts, ka ārstējošais ārsts vairs nevarēs vienpersoniski izsniegt darbnespējas lapu līdz 45 dienām, bet gan tikai līdz 30 dienām. Atbalstu nav guvis priekšlikums samazināt darbnespējas lapas maksimālo laiku no sešiem mēnešiem līdz četriem, kā arī neizmaksāt slimības pabalstu personām, kam darbnespēja iestājusies alkohola reibumā. Buksē arī ierosinājums noteikt maksimālo ārstēšanās ilgumu pēc diagnozes. "Noskaidrojām, ka nav vienotas datubāzes - nevaram savietot diagnozes ar ārstēšanās ilgumu," - tā I. Circene. Būs jāgaida līdz e-veselības sistēmas ieviešanai...

Taču nav drošas atbildes, kad e-veselība tiks ieviesta pilnā tās košumā. Šā gada oktobrī un novembrī bija paredzēts sākt e-veselības sistēmas testēšanu, iesaistot reālas personas, taču tas notiks nākamā gada garumā - norāda veselības ministres padomniece IT jautājumos Dita Gabaliņa. Ikvienā aptiekā un ārstniecības iestādē e-veselībai būtu jāsāk darboties 2016. gadā - tas ierakstīts MK noteikumu grozījumos. Tiesa, grozījumus neviens neliedz grozīt.

Arī runas par ārstu atalgojuma palielināšanu ir tikai runas. Koncepcijas projektā par veselības aprūpes finansēšanas modeli paredzēts, ka no 2014. gada pieaugs darba samaksa ārstiem - 648 lati par slodzi (šobrīd 524 lati), 2015. gadā - 752 lati, bet 2020. gadā tā sasniegs 1391 latu. Tautas paruna vēsta, ka solīts makā nekrīt...

Gada prioritāte

Mātes un bērna veselība

Jau iepriekšējos gados secinājām, ka pēc ministra specialitātes varētu rakstīt mūsu veselības aprūpes ieražas un tikumus. Ja ministrs ir infektologs, tad jauns vakcinācijas kalendārs, ja laboratorijas ārsts - jauns izmeklējumu apmaksas modelis, ja farmācijas industrijas pārstāvis, tad epicentrā farmācija, ja ginekologs - programma mātes un bērna veselības aprūpē.

Pozitīvi, ka mātes un bērna veselība nav vien skaists lozungs, bet ir nosegta ar 7,4 miljoniem latu (trijos gados). Novembrī sāktas mākslīgās apaugļošanas procedūras par valsts budžeta līdzekļiem - šogad 50, nākamgad plānots atbalstīt jau 275, bet 2014. gadā - 660 procedūras.

Izveidots arī kompensējamo zāļu M saraksts - zāles grūtniecēm, jaunajām māmiņām un bērniem. Te mazliet kuriozas neveiklības. Sākotnēji sarakstā bija vairāk nekā 3000 zāļu - visas reģistrētās recepšu zāles. Kad mediķi izteica izbrīnu, saraksts tika parevidēts, tajā palika 1500 zāļu. Klīniskais farmaceits Valdis Pirsko izteicās, ka saraksts izskatās pēc mehāniska akta, kur nav tik daudz līdzdarbojies prāts, bet labā politiskā griba iekļaut sarakstā visu, kas valstī pieejams uz receptēm, arī zāles, kas lietošanai attiecīgajā pacientu grupā kontrindicētas. [3]

Grūtnieces šogad vēl nesaņēma solītos papildu ultrasonogrāfijas izmeklējumus, uz tiem varēs doties no 2013. gada 1. janvāra, jo ārstu asociācijas vēlas nodrošināt, ka ultrasonogrāfiju par valsts naudu veic tikai sertificēti speciālisti ar sertificētām iekārtām.

Gada pasludinātā cīņa

Pret korupciju medicīnā

Jau pirms pieciem gadiem rakstījām par Sīzifa akmeni - korupciju veselības aprūpē, kas tiek stumts pret kalnu, bet nepārtraukti slīd atpakaļ. Šogad pie Sīzifa akmens pieķērās tiesībsargājošās iestādes. Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi priekšlikumus Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz, ka pacientu varēs sodīt par kukuļa došanu ārstam. KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece skaidro: KNAB negrib ierobežot, piemēram, ziedu pasniegšanu vecmātei, taču mērķis ir novilkt skaidru robežu starp dāvanu un kukuli. Dāvana tiek dāvināta no tīras sirds, neko pretī negaidot. Tā nedrīkst būt pārāk vērtīga, ekskluzīva, par to nedrīkst būt iepriekšēja vienošanās, uzspiešana vai prasīšana. Tā nedrīkst būt dota ar nodomu, lai pacientu nākamreiz atcerētos un, piemēram, paņemtu bez rindas. D. Kurpniece piebilst, ka "nezinot nevienu valsti, izņemot Latviju, kur atbildība par kukuļa došanu nav noteikta, - visur ir. Citās valstīs nesaprot to, kas pie mums notiek." [4] Šobrīd KNAB sāktas 18 krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpē - vairākas saistītas ar kukuļa došanu.

RSU Humanitāro zinātņu katedras docents Vents Sīlis skaidro, ka korupcija medicīnā savā ziņā pielīdzināma seksa pirkšanai. "Kuru sodīt - devēju vai ņēmēju? Korupcijā piedalās abas puses. Skaidrs, ka pacientam ir jāuzņemas lielāka atbildība." Tāpat V. Sīlis trāpīgi teic, ka korupcija visnotaļ ir klimata jautājums - ja aploksnes ņem respektējami profesori, bet jūs kolektīvā nespēlējat pēc šiem noteikumiem, tad nonākat nebaudāmā situācijā.

Medicīnas tiesību institūta direktore Solvita Olsena domā, ka grozījumu stāšanās spēkā var nodarīt pacientiem daudz ļauna, jo riskēs tikai bezbailīgākie. Cilvēki, kas būs sabaidīti, domās: labāk mirt nekā sēdēt cietumā. "Citās jomās korupcija nav jautājums par izdzīvošanu." [4]

Gada nogalē Rīgā viesojās Tims Rīds, sociologs, kas specializējies veselības socioloģijā un farmācijas nozares politikā un ir Health Action International vadītājs. Viņš aicināja kritiski palūkot, kā sadarbojas ārsti un farmācijas industrija. Uz šo problēmu šogad norādīja arī KNAB - normatīvajos aktos nav pietiekami skaidroti interešu konflikta novēršanas jautājumi, piemēram, nav skaidrs, vai ārsts paralēli var pildīt pienākumus kādā zāļu kompānijā. Šis jautājums nav unikāls Latvijas situācijā. 2007. gadā ASV publicētā plašā pētījumā 8 no 10 ārstiem atzina, ka saņēmuši dāvanas, parasti - bezmaksas ēdienu darbvietā, 8 no 10 - bezmaksas zāļu paraugus, četriem no 10 tika apmaksāti izdevumi, lai piedalītos konferencēs. Savukārt cits šķērsgriezuma pētījums par 44 hronisku slimību klīniskās prakses vadlīniju 192 autoriem parādīja, ka 59% autoru bija finansiālas attiecības ar to medikamentu ražotājiem, kas bija iekļauti vadlīnijās. T. Rīds: "Ikreiz, kad mēs pieņemam dāvanu, mēs paliekam parādā tās devējam."

Gada eksperiments

Kompensējamie medikamenti

Izmaiņas kompensācijas sistēmā varētu pretendēt uz eksperimentu, kas šogad pārbaudījis gan pacientu, gan ārstu, bet visvairāk farmaceitu pacietību.

Gada sākumā aptiekās un ārstu kabinetos iestājās mulsums - sāka darboties jaunā kompensējamo zāļu kārtība, kas paredzēja, ka ārsts uz receptes izraksta zāļu vispārīgo nosaukumu, ja pacients zāles saņem pirmo reizi, savukārt farmaceits aptiekā izsniedz lētākās attiecīgā vispārīgā nosaukuma zāles. Taču dzīvē viss neizrādījās tik vienkārši. Ja aptiekā nebija lētāko zāļu, farmaceiti nedrīkstēja aizvietot ar nākamajām lētākajām vai piedāvāt citu analogu medikamentu, bet pacients bija jāsūta atpakaļ pie ārsta vai jāpiedāvā gaidīt, kamēr zāles būs pieejamas vai svītrotas no saraksta, vai jāpiedāvā iegādāties zāles par pilnu samaksu. Farmaceiti godīgi atzina: ļoti bieži pacientu nekur nesūta, bet izsniedz nākamās lētākās zāles. Savukārt ārstiem netika pietiekami izskaidrots, kurā brīdī pacients kļūst par "jauno" pacientu un kad viņš vēl ir "vecais". Bija sajukums par šo īpatnējo dalījumu. Tāpēc daļa ārstu visiem pacientiem rakstīja SNN. Bija pat kuriozi, kad SNN rakstīts arī B saraksta zālēm.

Veselības ministrija apgalvo, ka ieguvums no "eksperimenta" ir ievērojams - pirmajā pusgadā 2 miljoni latu. Ieklausoties farmaceitu neapmierinātībā, nedaudz grozīta kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtība. Agnese Ritene, Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja, atzīst - labi, ka Veselības ministrija sadzirdējusi problēmu par references zāļu pieejamību. Tomēr veids, kā problēma tiek risināta, farmaceitus īsti neapmierina. Pēdējās izmaiņas kompensējamās zāles padara pieejamākas, proti, farmaceitam tiek dotas tiesības izsniegt nākamo lētāko medikamentu references grupā - tikai tādā gadījumā, ja lētākais medikaments nav bijis pieejams. Vai tas nozīmē, ka farmaceitam jāapzvana visas lieltirgotavas? Aptiekas jau nestrādā ar visām lieltirgotavām. Turklāt izsniegt nākamo lētāko medikamentu farmaceits drīkst tad, ja ir par to uzrakstījis vēstījumu (pietiek ar elektronisku vēstuli vai jāraksta oficiāla ierakstīta vēstule?) Veselības inspekcijai. Process radīts gana sarežģīts. "Kaut kā jau mēs esam samierinājušies, kaut kā muļļājamies..."

Gada izbīlis

Vai Latvijā mirstība pēc operācijas kā džungļos

Gan mediķus, gan pacientus septembrī satricināja jautājums: vai tiešām Latvijā pēc operācijām mirst katrs piektais pacients? The Lancet 22. septembra numurā publicēts starptautisks pētījums "Mortality after surgery in Europe: a 7 day cohort study" parādīja, ka Latvijā ir augstākais pēcoperācijas mirstības rādītājs starp 28 Eiropas valstīm. Mirstība tika noteikta slimnīcas posmā, pacientus novērojot līdz 60 dienām. Kopējais pacientu skaits pētījumā pārsniedza 45 000. Latviju pētījumā pārstāvēja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca "Gaiļezers", Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Pētījumā bija lasāms, ka šajās 7 dienās veiktas 302 operācijas un pēc operācijām miris neiedomājami liels skaits cilvēku - 65 jeb 21,5%.

Lai arī SPKC no starptautiskā pētījuma autoriem saņēma atbildi ("neapgalvojam, ka mirstības novērtējums ir precīzs visām pētījumā ietvertajām valstīm") un izanalizēja datus par pētījuma laika periodu, proti, reģistrēti tikai 7 (nevis 65) miruši pacienti, jautājumi ārstu pelēkajās šūniņās nerimst. Kā ietekmīgais The Lancet, kurā raksti iziet skrupulozu metodoloģijas pārbaudi, varēja publicēt "brāķi"? Vai tiešām var tik rupji kļūdīties, ievadot datus vai nepareizi ieliekot komatu? Varbūt tā ir sazvērestība - bilda kāda profesore, biznesa darījums, lai parādītu, cik Latvijā slikta veselības aprūpes sistēma, un iegūtu papildu finansējumu?

Gada kritēriji

Obligātie kvalitātes kritēriji ģimenes ārstiem

Vai kvalitātei jābūt brīvprātīgai vai obligātai? Tūdaļ pēc stāšanās amatā veselības ministre Ingrīda Circene uzstāja, ka Bārzdiņa laikā pēc zviedru, igauņu, britu pieredzes sakompilētie brīvprātīgie kvalitātes kritēriji jāpadara vienkāršāki, bet obligāti. Arī paši ģimenes ārsti atzinuši, ka brīvprātīgie kvalitātes kritēriji izrādījušies sarežģīti - no 1374 ģimenes ārstiem šajā programmā ir tikai 114, taču neviens nav izpildījis visus 23 kritērijus.

Nu ģimenes ārsti, izlasījuši grozīto Ministru kabineta noteikumu projektu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kuros iestrādāti obligāti ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji, nav mierā. Un izsaka neizpratni par tendenciozo attieksmi. "Nav labi, ka valsts jau a priori plāno taupīt uz ģimenes ārstiem - tiem, kas nepildīs kvalitātes kritērijus," - tā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņu papildina Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja: "Nav skaidrs, kādi ir objektīvie iemesli, kas laikā, kad valdība grasās palielināt finansējumu veselības aprūpei, PVA to samazina? Ja zināms, ka ik gadu no aptuveni 10 miljoniem ārsta apmeklējumu gandrīz 70% gadījumu pacientam palīdzību sniedz tieši ģimenes ārsts!" Grozījumu projektā sacīts, ka kopējais kapitācijas naudas un ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma apmērs ir ne mazāks kā iepriekšējā gada kopējais kapitācijas naudas apmērs. "Faktiski tas nozīmē, ka jau kuro gadu pēc kārtas PVA finansējums tiek samazināts. Dažādās slēptās formās. Vai tas notiek, atsakoties samaksāt ārstiem par profilakses darbu, kā to izdarīja ministre B. Rozentāle, vai uzrakstot neizpildāmus brīvprātīgos kvalitātes kritērijus, kas katrai Latvijas ģimenes ārsta praksei atņēma vidēji 200 latus katru mēnesi, kā to izdarīja ministrs J. Bārzdiņš, vai arī šādā redakcijā. Lai gan reālā dzīves dārdzība pieaug un ģimenes ārstiem jau gadiem netiek paredzēta atvaļinājuma nauda."

L. Kozlovska stāsta, ka nav skaidrs, kāpēc situācijā, kad plānots samazināt PVA finansējumu, tiek palielināts prakšu darba apjoms, pagarināts darba laiks un pieprasīti papildu ieguldījumi prakšu uzturēšanā. Ģimenes ārsta praksēm, kam darbā pieņemta otra māsa, tiek pieprasīts pagarināt darba nedēļu līdz 45 stundām jeb katru darba dienu astoņu stundu vietā strādāt deviņas, lai gan finansējums šim nolūkam nav paredzēts. P. Princis: "Likums ļauj māsai strādāt tikai savas kompetences ietvaros, tas nozīmē - klāt jābūt arī ārstam. Daudzi ģimenes ārsti ir darba ņēmēji, un Darba likums nosaka 40 stundu darba nedēļu. Vai šīs virsstundas apmaksās SIA, poliklīnikas, kur ārsti strādā? Ar varu jau nevar piespiest virsstundas strādāt..."

"Kāpēc lauku apvidu ģimenes ārstu praksēm, kam otrs ārsta palīgs strādā, piemēram, blakus pagastā, kas varbūt atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā, virsstundas būtu jāstrādā tikai tāpēc, ka viņas ir apņēmušās apkalpot pacientus arī kaimiņu pagastā?" vaicā L. Kozlovska. "Nav skaidrs arī tas, kāpēc ģimenes ārstam, kam ir otra prakses vieta kaimiņu pagastā, bieži vien tikai tāpēc, ka tur nav mediķa, būtu jāstrādā deviņas stundas dienā, lai gan Darba likums skaidri runā par astoņām. Iznāk tā, ka ģimenes ārsts, kas faktiski nodrošina valdības solīto pieejamību veselības aprūpei šajā pagastā, šo darbu bieži vien darot ar zaudējumiem sev un savai praksei, tiek sodīts ar virsstundām un neapmaksātu darbu."

Ģimenes ārsti nav mierā, ka viņus plānots sodīt par to, ka laboratorijas izmeklējumiem paredzēto kvotu ģimenes ārsts par 10% pārtērējis. Laboratoro izmeklējumu kvotas pārtēriņš ģimenes ārstam bieži vien veidojas tāpēc, ka tiešās pieejamības un sekundārās aprūpes speciālisti nevēlas nosūtīt pacientu uz analīzēm paši, bet gan uzraksta priekšrakstu ģimenes ārstam, - norāda L. Kozlovska. "Tā ir masveida parādība, par ko NVD gan ir jāinformē Veselības inspekcija. Laboratorijas izmeklējumi, kas speciālistiem nepieciešami diagnožu izvērtēšanai un ko speciālists nenozīmē pats, bet pieprasa veikt ģimenes ārstam (līdzīgi arī pirms ķirurģiskajām operācijām, oftalmoloģiskajām, ginekoloģiskajām u.c.), padara ģimenes ārstu par ķīlnieku starp speciālistiem, stacionāriem, NVD un pacientu."

Ģimenes ārsti uzskata: normatīvs, ka ārsts, kurš iztērējis 110% no iepriekšējā gada analīžu apjoma, nododams Veselības inspekcijai, ir absurds! "Daži dārgi izmeklējumi vienā dienā var sasniegt šos 10%. Viens no tādiem ir zema blīvuma holesterīns, kas tagad tiek prasīts kvalitātes kritērijos. Ņemot par pamatu tikai 10% kvotas pārtēriņu, lai sodītu ģimenes ārstu, netiek ņemts vērā tas, ka, ieviešot šādu normu, galvenais cietējs būs pacients, jo ģimenes ārsts, tuvojoties 100% kvotai, baidīsies to pārtērēt. Pacients nesaņems savlaicīgu un pienācīgu aprūpi, pieaugs gan saslimstības rādītāji, gan ārsta apmeklējumu skaits, gan arī ielaisto gadījumu skaits, kas būs jāārstē stacionāros un valsts budžetam izmaksās nesalīdzināmi vairāk par to, cik būs ietaupīts "laboratorijas naudas" uz ģimenes ārstu sodīšanas rēķina," skaidro L. Kozlovska.

Turklāt ģimenes ārsti norāda, ka ārstam tehniski nav iespējams ik dienas sekot līdzi tam, cik "laboratorijas naudas" iztērēts, jo VIS programma šādu iespēju neparedz. "Kaut kādu mēru pieņemšana varētu būt saprotama, ja ārsts regulāri tērē ap 200% - tad viņam būtu jādod iespēja paskaidrot situāciju. Iespējams, viņam ir pieaudzis smagu, hroniski slimu pacientu skaits..."

Pozitīvi ģimenes ārsti vērtē to, ka beidzot paredzēts maksājums 50 latu apmērā par savlaicīgi atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā pacientam, kas reģistrēts ģimenes ārsta pacientu reģistrā.

Gada prieks

Par uzdrīkstēšanos un acīm, kas redz labo

Prieks par ārstiem, kas uzdrīkstas vairāk, ir pārņemti ar ideju un nedzīvo, domājot - eh, ko nu mēs mazajā pundurvalstiņā varam..., bet ar pārliecību, ka tieši Latvijā var notikt daudz labu lietu. Piemēram, profesors Andrejs Ērglis ar komandu ir kā mūsu veselības aprūpes dzenskrūve. Gada sākumā veselības organizatori mēģināja kardiologiem un viņu pacientiem atņemt 3 miljonus - tik daudz naudas varētu ietaupīt, ja ar zālēm pildīto stentu vietā implantētu "parastos" - metāla stentus. Citai dzenskrūvei šādi būtu aplauztas lāpstiņas, bet ne kardiologiem. Gluži pretēji! Gada nogalē kardiologi nāca klajā ar bioabsorbējošā stenta jeb skafolda implantāciju. Nu Latvijas Kardioloģijas centrs ir viena no retajām klīnikām pasaulē, kas izmantojusi asinsvadus atjaunojošu terapiju, ko dēvē par ceturto revolūciju sirds asinsvadu paplašināšanā. Skafolds šobrīd ir divas reizes dārgāks nekā ar zālēm pildītie stenti, taču Latvijas Kardiologu biedrība gatava ar veselības aprūpes organizatoriem diskutēt par to iespējamo izmantošanas plašumu.

Prieks, ka slimnīcas nav zaudējušas labo tradīciju sumināt labākos ārstus. Kolēģus ar lielo burtu. Rīgas Austrumu slimnīca balvu "Par mūža ieguldījumu" pasniegusi virsārstei neatliekamās medicīnas jautājumos Vijai Cerai. Lieliskai ārstei. Viņa pirms vairākiem gadiem intervijā žurnālam Doctus atzina: "Katru dienu eju uz nodaļu un tiešām sajūsminos. Es redzu, ka darbs ir skaists, slimnieki labi, personāls mīļš un kolēģi fantastiski. Tādas acis man Dievs ir devis."

Foto: Inese Austruma un no Doctus arhīva

Literatūra

  1. Laura Dzērve. "Māsas Olgas Popovas liktenis izšķīries pirms 30 gadiem", Diena, 26.08.2012.
  2. http://www.ltv.lv/zinas/latvija/valsts-pavalde/arsti-proteste-aizbraucot-aicina-nebalsot-par-nakama-gada-budzhe.a15698/
  3. http://www.farmacija-mic.lv/main/zinasaw/5_1/5950/09
  4. Aiva Kanepone. "Vairs nekādu kukuļu dakteriem?", Ieva, 31.10.2012.
Uz augšu ↑