← Atpakaļ

Ceļš līdz pareizajai diagnozei...

Runājot par pareizās diagnozes noteikšanu, pieredzējusī gastroenteroloģe Gunta Geldnere sacīja: "Ārsta domāšanai jābūt līdzīgai labai datorprogrammai, tad trenēta loģiskā domāšana, klīniskā pieredze un literatūrā lasītais palīdz atrast pareizo krustpunktu: kas kam atbilst, kas ar ko sader." Savukārt izcilais diagnosts dermatologs Vilis Krasts savulaik stāstīja, ka ļoti svarīgi ir reāli praksē pieredzēti gadījumi, kā arī laba redzes atmiņa. Viņš medicīnas skolas audzēkņus vedis uz Talsu leprozoriju, jo uzskatījis, ka ir svarīgi, lai studenti būtu redzējuši reālu slimnieku, nevis tikai izlasījuši par slimību. Kādas ir būtiskās ceļazīmes kādreiz tik sarežģītajā un ilgajā ceļā līdz pareizajai diagnozei? Un vai pacients var palikt bez diagnozes?


Uzmanīgi klausīties, mērķtiecīgi jautāt, klīniski domāt

Valdis PĪRĀGS.Cukura diabēts attīstās lēni, tieši tāpēc diagnozes noteikšanas procesā reizēm var kļūdīties. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs profesors VALDIS PĪRĀGS pārliecināts, ka te svarīga spēja uzmanīgi klausīties, mērķtiecīgi uzdot jautājumus, klīniski domāt un pilnvērtīgi izmeklēt. Turklāt, ja ārsts nav līdzcietīgs, viņš notrulinās un gandrīz vienlaikus zaudē spēju labi diagnosticēt. Pacients jājūt viss kopumā.

Manuprāt, par labu ārstu nobriest 15 gados kopš klīniskās prakses sākšanas. Mūsdienās ārstiem, kas strauji…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti