← Atpakaļ

Spirgts un možs! Veģetārisma vēsture, ietekme uz mūža ilgumu, diētas riski

Starp veģetārisma piekritējiem sieviešu ir ievērojami vairāk nekā vīriešu. Lai gan terminoloģija ir nekonsekventa un statistika nepilnīga, ir pieejama zināma informācija par veģetārisma izplatību Eiropas Savienībā. Pirmo vietu pēc veģetāriešu procenta iedzīvotāju vidū ieņem Itālija (10%). Otrajā vietā ir Šveice, pēc tam Vācija, kur mīt vairāk par 6 miljoniem veģetāriešu. [1] Cilvēku daudzums, kas izvairās ēst gaļu epizodiski (meat avoiders), ir lielāks – ap 20%. Vegānismu nevienā zemē nepraktizē vairāk par 2% iedzīvotāju. Pētījumi liecina, ka veģetārisms ir efektīvs arī medicīniskos nolūkos – mirstību no išēmiskās sirds slimības veģetāriešiem sastop par 24% retāk nekā ne-veģetāriešu vidū.


Uzziņai

  •  Daļēji veģetārieši (pescetārieši) – neēd gaļu, bet zivis no ēdienkartes neizslēdz. 
  • Laktoveģetārieši pie augu valsts uzturvielām pievieno piena produktus.
  • Ovoveģetārieši diētu bagātina ar olām.
  • Vegānisms – kustība par pilnīgu atteikšanos no dzīvnieku produktiem izveidojās 1944. gadā. Šo terminu darinājis viens no kustības pamatlicējiem Donalds Votsons. Atšķirībā no veģetāriešiem vegāni neizmanto taukus, želatīnu un medu. Izšķir diētas un ētiskos vegānus. Pirmie savas attieksmes principu attiecina tikai uz pārtiku, otrie to saprot arī kā dzīvnieku produktu neizmantošanu jebkuriem mērķiem; tādi produkti ir, piemēram…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti