Kafijas dzeršana nepaaugstina hronisku slimību risku

Doctus . | 2012. gada 1. marts

Kafijas dzeršana nepaaugstina sirds slimību vai ļaundabīgu audzēju attīstības risku un ir saistīta ar zemāku 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, ziņo Vācijā veikta pētījuma rezultāti, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 40 000 cilvēku.

Iepriekš veiktu pētījumu rezultāti nav bijuši viennozīmīgi attiecībā uz kafijas dzeršanu un hronisku slimību attīstību, ir bijuši pētījumi, kuri pierāda, ka kafijas lietošana paaugstina sirds slimību, ļaundabīgu audzēju, insulta un citu slimību risku. Kafija nepaaugstina hronisku slimību risku

Vācijā veiktā pētījuma mērķis bija prospektīvi izvērtēt saistību starp kafijas lietošanu un hronisku slimību risku, tai skaitā 2.tipa cukura diabēta, miokarda infarkta, insulta un ļaundabīgu audzēju.

Pētījumā tika analizēta informācija par 42 659 cilvēkiem, kuri, uzsākot pētījumu, aizpildīja anketu, kurā bija jautājumi par kafijas lietošanas un uztura paradumiem, fiziskajām aktivitātēm un veselības problēmām. Visi pētījuma dalībnieki, uzsākot pētījumu, bija bez hroniskām saslimšanām.

Dalībnieki tika novēroti gandrīz 9 gadus, katrs dalībnieks tika izmeklēts reizi divos vai trijos gados, lai noskaidrotu, vai nav attīstījusies kāda veselības problēma, it īpaši kardiovaskulārās slimības, insults, infarkts, cukura diabēts vai ļaundabīgs audzējs.

8,9 novērošanas gados tika konstatēti 1432 2.tipa cukura diabēta, 394 miokarda infarkta, 310 insulta un 1801 ļaundabīga audzēja gadījums. Kafijas kofeīna  (HR=0,94; 95% TI [0,84 – 1,05]) vai bez kofeīna kafijas (HR=1,05; 95% TI [0,84 – 1,31]) lietošana (>=4 krūzes dienā, salīdzinot ar

Pētnieki atklāja, ka gan kafijas lietotājiem, gan nelietotājiem vienādi bieži attīstījās viena no augstāk minētajām saslimšanām. Piemēram, 871 cilvēkam no 8689 kafijas nelietotājiem attīstījās hroniska slimība, salīdzinot ar 1124 no 12137 cilvēkiem, kuri lietoja 4 vai vairāk krūzītes kafijas dienā, abās grupās tie bija apmēram 10% no visiem dalībniekiem.

Attiecīgā uz saslimstību ar 2.tipa cukura diabētu, pētnieki atklāja, ka tiem, kuri ikdienā lieto kafiju, retāk attīstās 2.tipa cukura diabēts, nekā tiem, kuri nelieto kafiju. Starp kafijas lietotājiem, 2.tipa cukura diabēts attīstījās 3,2%, salīdzinot ar 3,6% starp tiem, kuri nelieto.

Samērojot rezultātus pēc faktoriem, kas var ietekmēt cukura diabēta attīstību, piemēram, svars un smēķēšana, pētnieki secināja, ka kafijas lietotājiem par 23% retāk attīstījās cukura diabēts. Zemāks 2.tipa cukura diabēta risks bija saistīts gan ar kofeīna kafijas (HR=0,77; 95% TI [0,63 – 0,94], p

Tas gan nenozīmē, ka kafija pasargā no 2.tipa cukura diabēta attīstības, bet pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāts, ka atsevišķas vielas, kas ir kafijā, var pozitīvi ietekmēt vielmaiņu.

Pētnieki gan apgalvo, ka viņi neiesaka tagad cilvēkiem, kuri ikdienā nelieto kafiju, sākt to lietot, bet nav arī pierādījumu, ka veseliem cilvēkiem vajadzētu samazināt kafijas lietošanu, lai samazinātu hronisku slimību risku.

Pirmavots: Floegel A, Pischon T, Bergmann MM, Teucher B, Kaaks R, Boeing H. Coffee consumption and risk of chronic disease in the European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC)–Germany study. Am J Clin Nutr, February 15, 2012

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti