Kas ir “labs serviss” veselības aprūpē?

Visu marta mēnesi norisēja kampaņa "Uzslavē labu servisu!". Tā Latvijā notika astoto gadu, starp 166 uzņēmumiem ar teju 2000 apkalpošanas vietām bija arī deviņi no veselības nozares (privātas klīnikas, BKUS, RSU un NVD e-pakalpojumi). Nav daudz. Kā novērtēt labu servisu medicīnā?

Mārketinga eksperti teic: ir trīs "vaļi". Drošība, proti, viegli saprotama loģistika - pacientam ir skaidra ārstniecības posmu secība, pie kāda speciālista būs jādodas un kāpēc. Drošību rada arī saprotama norēķinu kārtība un saruna ar ārstu, kad slimnieks nejūtas pazudis tulkojumā, kad nedominē medicīnas terminoloģija un pavirša augstprātība: ai, kā to var nesaprast! Otrais "valis" ir laipnība - viss sākas ar zvanu uz veselības iestādi, ārsta/iestādes "iegūglēšanu", sasveicināšanos ar medicīnas iestādes garderobisti vai administratori, ar uzgaidāmo telpu, kurā pietiek krēslu visiem pacientiem, ārstniecības personālu, kas ir ieskatījies spogulī, un, protams, arī ārsta attieksmi - vizītes laikā nerunā pa tālruni, kārtojot blakus darbus. Trešais "valis" ir komforts. Gan fiziskas ērtības - auto stāvvieta, ēdiens slimnīcas nodaļā, caurvējš, kas nepūš palātā, gan emocionāls komforts - ārsts, pat ja viņam ir "zelta rokas", rēķinās ar pacienta laiku, neveido tirgu aiz kabineta durvīm, bet, ja kavē - neaizmirst atvainoties.

Labas pacientu apkalpošanas jautājumi allaž raisījuši diskusijas. Spožākais operētājs ne vienmēr ir labākais mierinātājs - bieži saka ārsti. Tiesa. Turklāt ir ķecerīgi runāt par labu servisu laikā, kad veselības aprūpe kampj pēc skābekļa (lasi - finansējuma). Arī tiesa. Tomēr... Pirms 13 gadiem intervijā Doctus prof. Jūlijs Anšelevičs teica, ka topošajiem ārstiem grib iemācīt divas galvenās lietas. Profesionalitāti un vienlaikus to, ka bez slimnieka izmeklēšanas un ārstēšanas ir kas cits ļoti svarīgs, proti, attieksme. "Jāiedomājas, kā jūs rīkotos, ja slimnieks būtu jūsu radinieks. Esi cilvēks!" Jā, laba servisa formula ir tik vienkārša - esi cilvēks!

 

Uz augšu ↑
  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

  • Liepājā ir ērta dzīve!

    Pirms trim gadiem Liepājas reģionālajā slimnīcā darbu sāka jaunā bērnu ķirurģe MARIJA KRAULE. Dakterei šie gadi bijuši ļoti intensīvi, taču labākais — slimnīcā ieviestas jaunas ārstēšanas metodes! Lasīt visu