Pārāk maz un pārāk daudz miega var būt kaitīgi sirds veselībai

Doctus . | 2012. gada 27. marts

Pārāk maz miega vai arī pārāk daudz var būt kaitīgi sirds veselībai. Jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka pieaugušajiem, kuri naktī guļ mazāk par sešām stundām ir statistiski ticami lielāks insulta, sirds infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risks. Augstāka sirds problēmu (stenokardijas un koronārās sirds slimības) izplatība ir novērota arī tiem, kuri guļ vairāk nekā astoņas stundas katru nakti. 

Šis bija pirmais lielais pētījums, kurā tika pierādīta saistība starp miega ilgumu un sirds veselību. Pētnieki retrospektīvi pētīja 3019 pacientus vecumā virs 45 gadiem. Pētījuma dalībniekiem tika jautāts par miega ilgumu un, atbilstoši atbildēm, visi dalībnieki tika sadalīti trīs kategorijās: guļ mazāk par 6 stundām; guļ starp 6 un 8 stundām; guļ vairāk par 8 stundām.

Katram pacientam jautāja arī par to, vai viņiem kādreiz ir bijusi sastrēguma sirds mazspēja, sirds infarkts, koronārā artēriju slimība, stenokardija vai insults. Analizēšanas procesā dalībnieki tika samēroti pēc vecuma, dzimuma, kopējā holesterīna līmeņa, augsta blīvuma holesterīna līmeņa, sistoliskā asinsspiediena, smēķēšanas statusa, cukura diabēta un ķermeņa masas indeksa. Pētnieki kontrolēja arī miega apnoju un citus miega traucējumus. Analīžu rezultāti uzrādīja, ka cilvēkiem, kuri miegam velta mazāk laika, ir divas reizes lielāks insulta un sirds infarkta risks un 1,6 reizes lielāks sastrēguma sirds mazspējas risks. Tiem, kuri miegam veltīja vairāk nekā astoņas stundas miega, bija divas reizes lielāks stenokardijas un 1,1 reizi lielāks koronārās sirds slimības risks.    Miega trūkums jau iepriekš tika saistīts ar simpātiskās nervu sistēmas hiperaktivāciju, glikozes intoleranci, cukura diabētu un paaugstinātu kortizola līmeni, asinsspiedienu u.c. faktorus, kas ir saistīti ar kardiovaskulārām saslimšanām. Tomēr zinātniekiem vēl arvien nav skaidrs, kāpēc miega ilgums ir saistīts ar sirds problēmām. Turpmākos pētījumos būtu jānoskaidro, vai cilvēkiem, kuri velta miegam mazāk par sešām stundām ir arī augstāks blakus saslimšanu, piemēram, cukura diabēta, aptaukošanās vai hipertensijas risks.

Viens gan pētniekiem ir skaidrs, ka ārstam ar pacientu ir jārunā par miega jautājumiem. Ārstiem ir jāsāk jautāt pacientam par miegu, īpaši tiem pacientiem, kuriem ir augstāks sirds slimību risks. Pamatojoties uz šiem atklājumiem, pētnieki ir secinājuši, ka visveselīgāk katru dienu ir gulēt sešas līdz astoņas stundas, miegam veltos šādu stundu skaitu ir viszemākais kardiovaskulāro slimību risks.

Pirmavots: American College of Cardiology (2012, March 26). Sleeping too much or too little can be bad for your heart. ScienceDaily. Retrieved March 

Uz augšu ↑
  • Ketogēna diēta iespējams mazina astmu

    Doctus . | 2020. gada 8. aprīlis

    Vai speciāla diēta palīdz pret astmu? Jaunā pētījumā secināts, ka pelēm, kuras uzturā saņēma ketogēno diētu, ievērojami samazinājās iekaisums elpošanas ceļos. Lasīt visu

  • Covid-19: vidēji pasaulē atklāti tikai 6 % no reālā SARS-CoV-2 inficēto skaita

    Doctus . | 2020. gada 7. aprīlis

    Apstiprinātais Covid-19 gadījumu skaits, ko oficiāli paziņojušas valstis un ko plaši komentējuši nacionālie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, neatspoguļo patieso inficēto skaitu, secināts Getingenes universitātes ziņojumā. Dr. Christian Bommer un profesors Sebastians Vollmer no Getingenes universitātes ir izmantojuši COVID-19 mirstības un dienu skaita līdz nāvei datus no nesena pētījuma, kas publicēts žurnālā The Lancet, lai pārbaudītu oficiālo informāciju. Lasīt visu

  • Regulāras fiziskās aktivitātes svarīgas imunitātei, arī izolācijas laikā

    Doctus . | 2020. gada 2. aprīlis

    Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu. Lasīt visu