← Atpakaļ

Miofasciālu sāpju pārvaldība

Cilvēkam pavisam ir 424 šķērssvītrotie muskuļi, un tie veido līdz 40% no ķermeņa masas. Ja tos pieņem kā vienotu veselumu, tad muskuļi ir lielākais cilvēka orgāns. Muskuļi nodrošina gan ķermeņa statiku, gan kustības. Darbībā muskulī kombinējas gan izometriska, gan izotoniska kontrakcija, un to darbība tiek regulēta gan apziņas, gan zemapziņas līmenī. Muskuļi un to fascijas ir ļoti labi apasiņoti un inervēti. Rodoties kļūmēm muskuļu saskaņotā darbībā, pārslodzēm, traumām, disfunkcijām, muskulis sāk sāpēt. Pēc Vācijas jaunākajiem statistikas datiem 17% populācijas cieš no hroniskām sāpēm. Pacienti parasti sūdzas par sāpēm mugurā vai plecu kakla daļā. Visbiežāk tās ir tieši muskuļu sāpes.


Miofasciālo sāpju patoģenēze

Muskuļu sāpes ir divējādas: mezenhimālas vai miofasciālas.

Mezenhimālas sāpes (muskuļa iekaisums) lokalizējas pašā muskulī un ir saistītas ar nekrotiskām izmaiņām muskuļu audos un ar tām saistītiem procesiem. Mezenhimālas muskuļu sāpes ikdienā rodas, ja muskulatūru pārmēru pakļauj nelabvēlīgai slodzei vai slodzēm, kas ievērojami pārsniedz muskuļa trenētības pakāpi. Ļoti bieži no tām cieš mugura, kad darbus veicam noliekušies. Muskulim nepatīk, ja tas vienlaikus tiek iestiepts un arī kontrahējas. Šādās situācijās veidojas mikrotraumas, kam seko iekaisuma reakcija un sāpes. Iekaisums un sāpes attīstās…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti