Krūts vēzis. I daļa: epidemioloģija, riska faktori
Krūts vēzis (KV) ir visbiežākā onkoloģiskā slimība sievietēm kā visā pasaulē, tā arī pie mums Latvijā. Katru gadu pasaulē ar krūts vēzi saslimst 1,15 miljoni sieviešu, veidojot 23% no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 14% no vēža izraisītiem nāves gadījumiem. Ik gadu pasaulē vairāk nekā 400 000 sieviešu mirst ar šo kaiti. Tajā pašā laikā pasaulē ir vairāk nekā četri miljoni sieviešu, kam šī slimība ir ārstēta un kas dzīvo ilgāk par pieciem gadiem. [1; 26]
Epidemioloģija
Saslimušo sieviešu skaits palielinās katru gadu, pēdējos 30 gados ar šo slimību ik gadu saslimušo sieviešu skaits Latvijā un kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) dubultojies, Latvijā pēdējos gados tas stabili pārsniedz 1000 jaunus slimības gadījumus gadā, bet 2011. gadā tika diagnosticēti vairāk nekā 1150 jauni krūts vēža gadījumi, tātad KV pašreiz izvirzījies 1. vietā valstī visu lokalizāciju vidū. [2]
Analizējot krūts vēža saslimstības, mirstības un izdzīvotības radītājus Eiropā, iezīmējas nozīmīgas atšķirības starp "vecajām" un "jaunajām" Eiropas valstīm, kas ļauj prognozēt iespējamo šīs problēmas…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Galvas un kakla plakanšūnu vēzis. Klīniskais pētījums P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā
2020. gada pavasarī P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts klīniskais novērojums pacientiem ar galvas un kakla plakanšūnu vēzi. Pētījumā tiek iekļauti pacienti ar histoloģiski pierādītu galvas un kakla plakanšūnu vēzi, kuriem slimība ir plaši lokāli izplatīta un sākotnēja operatīva terapija nav iespējama vai būtu ar lielu komplikāciju risku. Lasīt visu
-
Onkoloģiskās slimības nešķiro. Skaudrā statistika, riski, ārstēšana
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka. Lasīt visu
-
Kolorektālā vēža pacients. Simptomātiska terapija
Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām. Lasīt visu
-
Ātriju fibrilācija un seniori. Ārstēšana ar tiešajiem orālajiem antikoagulantiem
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1] Lasīt visu
-
Rudens augu aptieciņa. Ko vēl varam pagūt ievākt?
Gadu tūkstošiem, kopš pastāv cilvēce, ārstniecības augi tiek izmantoti gan dažādu slimību ārstēšanai, gan rehabilitācijai un profilaksei. Visas tradicionālās medicīnas sistēmas, lai arī pamatotas ar dažādiem teorētiskiem un kultūras modeļiem, savā doktrīnā iekļauj fitoterapiju. Lasīt visu
-
Sirds–asinsvadu sistēmas slimību profilakse. Primāra un sekundāra
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls). Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Laimas slimība
Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu
-
Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas
Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu
-
Maksts mikroflora. Norma un patoloģija
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1] Lasīt visu