Žurnāli

MAIJA JAUTĀJUMS

Ar mērķi mazināt korupciju (pateicības un aploksnes) veselības aprūpē, tiek virzīti normatīvo aktu grozījumi, kas nosaka – pacientu varēs sodīt par kukuļa došanu ārstam. Kā vērtējat šādu KNAB un Tieslietu ministrijas iniciatīvu?

Konrāds Funka, gastroenteroloģijas rezidentsKONRĀDS FUNKA

Acīmredzot norma, ka ārstus var sodīt par kukuļa ņemšanu, nedeva rezultātus. Tāpēc tagad sodu grib ielikt pacienta pusē - par kukuļa došanu. Slikta šāda iniciatīva nav, taču būtiski tas situāciju nemainīs. Šobrīd cilvēki piemaksā tāpēc, ka valsts veselības aprūpe ir nepieejama, un aploksnes jeb papildu maksājumi ir pašregulējošs mehānisms, kas ļauj labāk piekļūt valsts apmaksāto pakalpojumu daļai. Patlaban notiek agoniska atdalīšanās starp maksas un valsts medicīnu. Cerams, cilvēki beidzot sapratīs, kas ir maksas medicīna. Domāju, ka privātā medicīna jau sen gaida, kad daļa privāto pakalpojumu beigs parazitēt uz valsts rēķina.

Mirdza Stare, ģimenes ārste no LīvāniemMIRDZA STARE

Aplokšņu došanas jautājums ir ļoti aktuāls. Īpaši tas notiek šauru speciālistu jomās, tagad - pat Bērnu slimnīcā. Ja kādreiz pacientiem teicu - nu ko jūs, noteikti nedodiet, tad tagad redzu - jo tālāk, jo trakāk. Bet man arī riebjas, ka visus ārstus met pār vienu kārti. Tā nav. Esmu par to, ka jāsauc uzvārdi, notikumi, lai nav "viena tante teica". Mēs, ārsti, esam ļoti dažādi. Taču, piedraudot ar soda uzlikšanu pacientam, nekas gan nemainīsies. Vai tad katram pieliks slēpto kameru vai čipu? Sods neatbaidīs. Šobrīd pasaulē materiālās lietas arvien vairāk dominē pār morālajām, un medicīna nav izņēmums. Un aplokšņu ņemšana nav attaisnojama ar zemu atalgojumu. Nevienu ar varu netur - ja kādam šķiet, ka te viņu nenovērtē, lai brauc uz ārzemēm un ārstē turienes cilvēkus. Es strādāju saskaņā ar savu sirdsapziņu - nodeldēts jēdziens, bet gribu palīdzēt Latvijas pacientiem.

Vents Sīlis, RSU Humanitāro zinātņu katedras docentsVENTS SĪLIS

Pozitīvi. Līdz šim šis ir bijis pozicionēts kā ārstu jautājums, tomēr pacientam ir jāuzņemas lielāka atbildība. Iesaistītie ir trīs - ārsts, pacients un sistēma jeb valsts. Visur ir tā: ja valsts vēršas pret biznesu, tad bizness atkal prasa klientam. Līdzīgi notiek medicīnā - ja valsts pienācīgi nefinansē medicīnu, pietiekami nemaksā ārstam, tas vēršas pret pacientu, kam jāpiemaksā, lai saņemtu adekvātu veselības aprūpi. Redzam, ka medicīna tiek uztverta kā bizness, bet Latvijas ārstu ētikas kodeksā skaidri rakstīts, ka ārstu galvenais uzdevums ir palīdzēt pacientam. Tas nav bizness! Ja ārstu neapmierina atalgojums, jāvēršas pie valsts, nevis pacienta. Pasaules medicīnas asociācija jau 1949. gadā ētikas kodeksā ierakstīja, ka jebkura veida papildu maksas saņemšana, pat ja pacients to dod labprātīgi, ir neētiska. Mēs ilgus gadus esam izvairījušies lietot īstos jēdzienus. Tās nav ne aplok­snes, ne pateicības, ne labas gribas izrādīšana. Īstais jēdziens ir korupcija. Savā ziņā tā pielīdzināma seksa pirkšanai. Jautājums - sodīt devēju vai ņēmēju? Korupcijā piedalās abas puses. Korupcija ir klimata jautājums. Ja ienākat kolektīvā, kurā respektējami profesori mierīgi ņem aploksnes, skaidrs, ka nokļūstat nebaudāmā situācijā, jo, ja spēlēsit citādi, iespējams, šī vide būs jāpamet. Vienīgais veids, kā to var mainīt - ar kritisko masu.

Foto: no Doctus arhīva un V. Sīļa personīgā arhīva

 

Uz augšu ↑