Plāni un duļķes
Pie Stradiņa slimnīcas 15 minūšu protesta akcijā pulcējušies ap 100 cilvēku. Viņi protestē pret vadības nomaiņu "pa kluso". Dažas dienas pirms slimnīcas valdes locekļu M. Dzenīša un R. Briča pilnvaru beigām Veselības ministrija tomēr izplata paziņojumu, ka līdzšinējā vadība nav tikusi galā ar mājasdarbu: īstermiņa kredītsaistības slimnīcai sasniedz 17 miljonus latu, nav izveidota pacientu novērošanas nodaļa, nav ieviesta centralizēta medikamentu uzskaite, veselības ministre nav mierā ar darbinieku atalgojuma fonda samazināšanu par 1,6 miljoniem latu. Objektivitātes labad gan jāteic, ka jau četrus gadus valsts slimnīcai liek "skriet" vairāk, bet samaksā mazāk. Vai vadības nomaiņa ir meklējumi strādāt lētāk un efektīvāk vai (kā lēš ceturtās varas pārstāvji) Stradiņa slimnīca tiek gatavota "laulībām" ar Rīgas Stradiņa universitāti? Dzīvosim - redzēsim, kāds būs loms...
Gana neskaidrs izskatās arī publiskai diskusijai nodotais jaunais māsterplāns, kas ļauj nojaust, kādas "revolūcijas" veselības aprūpe piedzīvos līdz 2018. gadam. Iespējams, četras slimnīcas (Preiļu, Krāslavas, Alūksnes, Jūrmalas) kļūs par aprūpes slimnīcām un steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem. Paredzams - šis būs tuvākās nākotnes karstākais kartupelis. Mazliet tālākā nākotnē ambulatoros resursus koncentrēs, no mazajām iestādēm pārceļot uz lielākiem centriem. Un iedzīvotāji, kam būs jātiek uz lielajiem centriem, to varēs darīt ar īpaši attīstīta transporta dienesta palīdzību. Savukārt daudzprofilu slimnīcas kļūs vēl brangākas, jo tajās tiks integrētas vienprofila slimnīcas. Vēl Veselības ministrija lēto mājas aprūpi labprāt atdotu pašvaldību ziņā, bet slimnīcas no pašvaldību īpašuma paņemtu savā - valsts - īpašumā (šis gan tik tāds sapņu projekts).
Kā to visu paveikt? Kamēr nav skaidras rīcības stratēģijas, vide ir labvēlīga, lai veidotos duļķes un būtu grūti nojaust vinnētājus un zaudētājus.