← Atpakaļ

Sekundārā profilakse pēc perkutānās koronārās intervences

Koronārā sirds slimība (KSS) ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem visā pasaulē. 2010. gadā kardiovaskulārās slimības (KVS) tika novērtētas kā galvenais mirstības iemesls attīstītajās valstīs. [1] Koronāro sirds slimību pacientu rehabilitācija un sekundārā profilakse samazina kardiovaskulāro mirstību par vidēji 20–30%, galvenokārt pēc pārciesta miokarda infarkta. [2] Koronāro artēriju revaskularizācija jāapvieno ar adekvātu sekundāro profilaksi: optimālu medikamentozo terapiju, riska faktoru kontroli, dzīvesveida maiņu, kas nozīmē regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, smēķēšanas pārtraukšanu.


Sekundārā profilakse pēc hospitālā perioda

Rehabilitācija un sekundārā profilakse ir būtisks ilgtermiņa process, kas ievērojami mazina saslimstību un mirstību no KVS, kā arī uzlabo izmaksu efektivitāti. [3] Rehabilitācijas mērķis - pacients atgriežas iespējami pilnvērtīgākā dzīvē, arī darbā. [4]

Lai cik veiksmīgi un profesionāli būtu veikta operācija, pēchospitālajā periodā pacientam nepieciešama adekvāta aprūpe. Izņēmums nav arī pacienti pēc koronarogrāfijas un perkutānās koronārās intervences (PKI). Hospitālajā periodā pacientam pēc procedūras jāsniedz dzīvesveida izmaiņu un farmakoterapijas padomi, bet tiem īpaši jāseko pēc…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti