← Atpakaļ

Latviešu radioloģe Reimsas slimnīcas neiroinvazīvajā radioloģijā

“Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā. Tur viņa mācījās, kā endovaskulāri ārstēt galvas asinsvadu problēmas: fistulas, aneirismas, malformācijas, insultu. Nu viņa varēs palīdzēt dr. Svetlanai Rudņickai, kuras ziņā RAKUS Gaiļezera klīnikas Angiogrāfijas nodaļā ir neiroinvazīvās procedūras. “Katrs šāds brauciens paaugstina varēšanas latiņu, var iemācīties un pārņemt arī profesionālus knifus – tie atšķiras starp dažādām skolām, operāciju zālēm.” Vēl radioloģe jokojot teic: kļuvusi arī par šampanieša eksperti (kaut nelielu, bet tomēr!) – pusgadu taču nodzīvojusi šampanieša dzimtenē Šampaņas–Ardēni reģionā.


Kad mēģinu sazvanīt Sanitu Ponomarjovu, lai sarunātu interviju, vēl sešos vakarā viņa operē. "Darba daudz. Dežurēju arī kā radioloģe uzņemšanas nodaļā. Esmu tajā vecumā, kad gribu un varu sevī profesionāli ieguldīt, dabūt uzrāvienu. Pēc tam, kad būs ģimene, dzīvošu mierīgāk," stāsta Sanita. Pēc šādiem braucieniem (šī nav viņas pirmā stažēšanās, pieredze gūta arī Ungārijā un Vācijā) neesot domas, ka varētu sakravāt koferi un doties uz sakārtoto Rietumeiropu. "Pašlaik nē, bet nezinu, kā būs vēlāk. No vienas puses, Latvijas medicīna piedāvā izaicinājumu, iespēju būt pirmajam, kas attīsta kādu novitāti, no otras puses - daudzus…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Laimējies būt īstajā vietā īstajā laikā. Profesora Ara Lāča dzīves atziņas

    Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav. Lasīt visu

  • Gēnu šifrētājs. Prof. EDVĪNS MIKLAŠEVIČS

    Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors EDVĪNS MIKLAŠEVIČS ir pievērsies ģenētikai — zinātnei, kas pašlaik progresē ļoti strauji. Viņš uzskata, ka nākamajos piecos gados tā būs attīstījusies līdz līmenim, par kādu šodien pat nevaram iedomāties. “Studentiem saku: kad būsiet rezidenti, ģenētika jūs panāks un iekaustīs no aizmugures. Skaidrs, ka ģenētiskie “horoskopi” būs daudz kvalitatīvāki par astroloģiskajiem.” Lasīt visu

  • Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?

    2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti