Trīs ziņas veselības aprūpes optimistiem

Dzīves gudrība vēsta: pesimistiem biežāk taisnība, bet optimisti biežāk ir laimīgi! Saule kā optimisma palaidējfaktors raisa pozitīvu domāšanu – un kāpēc gan lai vasarā mēs nebūtu maķenīt laimīgāki?! Lūk, trīs ziņas optimistiem.

Pirmkārt, jūlijā–augustā taps uzmetums projektam, kā palielināt veselības aprūpes finansējumu, ārstniecības tarifus padarot brangākus. Tas, savukārt, dotu iespēju palielināt darba samaksu mediķiem. Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība ar veselības ministri vienojusies, ka mediķiem uzlabojumi algas kontā jāierauga jau nākamajā gadā.

Otrkārt, augustā viļņošanās beidzot (!) notiks plašajos un mānīgajos e-veselības ūdeņos. Sāksies pilotprojekts – ap 300 cilvēku izmēģinās iespēju pierakstīties pie ģimenes ārsta, saņemt recepti, atvērt darba nespējas lapu, piekļūt saviem medicīniskajiem ierakstiem un veikt citas darbības elektroniski. Ja viss ritēs raiti, tad no jaunā gada projekts tiks iedzīvināts vairākās ārstniecības iestādēs.

Treškārt, valdībai diskusijai atdota Veselības ministrijas izstrādātā obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija, kas paredz izveidot jaunu finansēšanas sistēmu veselības aprūpē, ieviešot speciālo veselības budžetu. Tā finansējuma avots būs personificēti, ienākumiem piesaistīti maksājumi. Iecerēts, ka “veselības nodoklis” būs iezīmēta summa jau pašreizējā nodokļu slogā – 5% no IIN likmes, kas patlaban ir 25%. Tādā veidā tiks nošauti divi zaķi: sakārtots un palielināts sistēmas finansējums (par 10 miljoniem latu), bet pelēkā ekonomika padarīta baltāka.

Veselības ministre I. Circene pārliecināta, ka jaunā apdrošināšanas sistēma pacientiem saīsinās gaidīšanu rindā, samazinās līdzmaksājumu, mediķiem – palielinās latu daudzumu maciņā, bet sistēmai iedos ilgtermiņa stabilitāti, ko tik viegli nevarēs sašūpot politiķu iegribas.

Pesimists teiks: šīs jau nav nekādas labās vēstis, tik solījumi, turklāt jaunās iespējas slēpj lērumu nezināmu grūtību. Ko optimists? Katrā grūtībā ir jaunas iespējas!

 

                                           Jūsu Doctus

Uz augšu ↑
  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

  • Liepājā ir ērta dzīve!

    Pirms trim gadiem Liepājas reģionālajā slimnīcā darbu sāka jaunā bērnu ķirurģe MARIJA KRAULE. Dakterei šie gadi bijuši ļoti intensīvi, taču labākais — slimnīcā ieviestas jaunas ārstēšanas metodes! Lasīt visu