Žurnāli

AUGUSTA JAUTĀJUMS

Augustā darbu beidz Veselības ministrijas darba grupa, kas pārskatīja ģimenes ārstu kvalitātes kritērijus. Ko gaida ģimenes ārsti un pacienti?

LĪGA KOZLOVSKALĪGA KOZLOVSKA, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente.

Darba grupā visvairāk diskutējām par to, vai kritērijiem jābūt obligātiem vai brīvprātīgiem. Veselības ministrija uzstāj, ka obligātiem, jo kvalitātei jābūt visās ģimenes ārstu praksēs. Domāju, tiem jābūt brīvprātīgiem, taču mūsu ārsti brīvprātīgi neiesaistās – no 1374 ģimenes ārstiem šajā programmā ir tikai 114, taču neviens nav izpildījis visus 23 kritērijus. Arī es. Ir trīs diskutabli kritēriji, proti, praksē jāsamazina speciālistu konsultāciju, hospitalizāciju un NMP izsaukumu skaita procents. Pēc ES rādītājiem mums jau tā ir viens no zemākajiem hospitalizācijas rādītājiem. Finansējuma kvotu dēļ. Turklāt šo kritēriju izpilde lielā mērā nav atkarīga no ģimenes ārsta (NMP dodas pie visiem bērniem; ja pacientam kārto invaliditāti, bez speciālistu konsultācijām neiztikt!) Ja valstī gribam attīstīt ambulatoro aprūpi, tad ir neloģiski no ģimenes ārsta prasīt, lai samazina ambulatoro speciālistu konsultāciju procentu. Jāiet soli pa solim un roku rokā ar reālo situāciju – likumdošanu, finansējumu.

 

INESE VERŠELOINESE VERŠELO, ģimenes ārste, Trikātas doktorāts

Nesekoju līdzi pārmaiņām, ko pašlaik risina Veselības ministrijas darba grupa. Un neesmu arī to ārstu vidū, kas pieteicās brīvprātīgajai kvalitātes kritēriju programmai, jo tikko tieku galā ar pašreizējiem pienākumiem. Par maz arī resursu. Labāk izvēlos, ka mana prakse nav ideāla, nevis veidoju ideālu praksi, zinot, ka neizpildāmi pacelto latiņu tik un tā nevarēšu sasniegt. Es arī parēķināju: piesakoties šiem kritērijiem, mans finansiālais ieguvums mēnesī būtu aptuveni 100 latu – tas nemotivē pieņemt darbā jaunu/-us darbinieku/-us un uzņemties papildu saistības.

 

IVETA NEIMANEIVETA NEIMANE, Cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore.

Pacientiem būtisks ir viens kritērijs – lai samazinās novēlotā diagnostika. Tā mūs uztrauc visvairāk, jo no daudzām onkoloģiskām un hroniskām saslimšanām pacienti būtu izmukuši, ja šīs slimības būtu diagnosticētas laikus. Tad arī ārstēšana būtu lētāka, vienkāršāka. Protams, lielā daļā gadījumu vainīgi paši pacienti, bet lielā daļā arī ģimenes ārsti nav novērtējuši situāciju pietiekami kvalitatīvi vai objektīvi. Vēl mums ļoti rūp, lai ģimenes ārsti vairāk strādā pēc vadlīnijām. Pacientam var laimēties nokļūt pie ārsta-mākslinieka, tomēr jābūt garantijai, ka, nokļūstot arī pie ārsta-amatnieka, nekas netiks salaists grīstē.

Uz augšu ↑