← Atpakaļ

Imūnhistoķīmija prostatas vēža diagnostikā. PSA un citi prostatas vēža marķieri

Melne V. | 2013. gada 21. janvāris

Imūnhistoķīmijas attīstības pirmajos gados 20. gadsimta sākumā antivielas pret interesējošiem antigēniem ieguva pats izmeklētājs. Mūsdienās ir daudz kā poliklonālu, tā monoklonālu antivielu. Pataloganatomu praktiskajā darbā antivielas ir neaizstājama izmeklējumu sastāvdaļa. Ar imūnhistoķīmijas metodēm atklāj šūnu un audu komponentu (antigēnu) in situ, pateicoties tā sasaistei ar iezīmētajām antivielām. [1] Mūsdienās imūnhistoķīmiskās metodes ir izmeklējuma obligāta daļa, jo tikai šīs metodes nodrošina lokalizācijas specifisko vizualizāciju dažādu šūnu audos, hormonos un to receptoros, fermentos, imūnglobulīnos, šūnu komponentos un pat atsevišķos gēnos un palīdz izprast sekretoros un sintētiskos procesus.  


Biomarķieri PV diagnostikā

Prostatas vēža (PV) biomarķieru diagnostika nav uroloģijas inovācijas metode, tās vēsture ilgst jau ¾ gadsimta. Vēl 1938. gadā Gutman u.c. atzīmēja skābās fosfatāzes līmeņa ievērojamu pieaugumu asins serumā vīriešiem ar PV metastāzēm. Nākamajos gados tika izstrādāta diezgan precīza skābās fosfatāzes (SF) prostatspecifiskās subfrakcijas noteikšanas metode. Mūsdienu PV marķierus var iedalīt divās grupās:

  • marķieri, ko izmanto PV diagnostikā (citokeratīns, p63 proteīns, alfa-metil-CoA-racemāze);
  • marķieri, kas nosaka PV malignitātes potenciālu (Ki67 (proliferatīvā aktivitāte), bcl-2 un p53…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti