PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ko ārsti mainītu medicīnā?

Doctus
Pat tiem ārstiem, kuri mīl to, ko dara, ir viedoklis par mūsdienu medicīnu un to, ko viņi tajā gribētu mainīt. Ir aptaujāti 7 pasaulē labi zināmi ārsti, kas dalās ar savu viedokli par to, ko vēlētos mainīt medicīnā. Lai gan tie ir ārsti no ārzemēm, tomēr viņu atziņas var noderēt jebkuram un jebkurā pasaules valstī.
  • Paul G.Auwaerter (klīniskais direktors, Infekciju slimības nodaļa, Johns Hopkins universitātes Medicīnas skola, Baltimora). Viņa lielākā sūdzība ir: ekselences tirānija. Ar to viņš saprot neskaitāmos likumus, noteikumus, ieteikumus/ vadlīnijas, kas, protams, ir izveidoti ar labiem nodomiem, tomēr tie nepalielina laiku, ko ārsts var veltīt pacientam. Viņš uzskata, ka samazinot šo slogu, ieguvumi ārstiem būtu daudz lielāki un ārsti gūtu lielāku gandarījumu no sava darba.
  • David J.Kerr (profesors, Klīniskās zinātnes laboratorijas departaments, Oksfordas universitāte; profesors vēža izpētē; Anglija). Jaunā ārstu paaudze, viņaprāt, vairāk seko līdzi darba stundām un nestrādā ārpus darba laika.
  • Amal Mattu (profesors, neatliekamā kardioloģija, Neatliekamās medicīnas departaments, Maryland universitātes Medicīnas skola, Baltimora). Viņu uztrauc pieaugošā industrijas ietekme, īpaši farmācijas kompāniju, vadlīnijās un ārsta klīniskajā praksē. Pārāk daudziem augstas klases speciālistiem ir saistīta ar industriju, kā rezultātā vadlīnijas, kuras raksta šie profesionāļu ir vairāk finansiāli, nekā uz pierādījumiem balstītas.
  • Anne L. Peters (klīniskās medicīnas profesore, klīniskās diabēta programmas direktore, Keck medicīnas skola, Dienvidkalifornijas universitāte, Losandželosa, Kalifornija). Viņa par lielāko grūtību uzskata privātās dzīves samērošanu ar profesionālo dzīvi. Viņas dēls bieži sakot, ka jūtas, ka ir otrajā vietā aiz pacientiem. Ja pacienti viņai zvana, viņa vienmēr viņiem atbild, neskatoties uz to, kas tajā brīdī notiek mājās. No otras puses, dēlam ir iespēja ceļot kopā ar viņu pa visu pasauli, kur viņa lasa lekcijas un strādā.
  • Henry R. Black (internās medicīnas profesors, Ņujorkas universitātes Medicīnas skola, Kardiovaskulāro slimību profilakses centrs, Ņujorka). Viņš uzskata, ka datora ienākšana ārsta un pacienta attiecībās, lielākajā daļā gadījumu iznīcina šīs attiecības. Viņš bija ļoti pārliecināts elektronisko veselības ierakstu atbalstītājs, jo saskatīja iespēju, tajā, ka visi pacienta dati būs vienkopus un citi ārsti arī varēs apskatīt šo informāciju. Bet tagad, kad ir ieviesta vienota elektroniskā sistēma, viņš saprot, ka ārsti arvien vairāk laika pavada datorā, nekā apskatot pacientu. Viņš nezina nevienu ārstu, kurš būtu apmierināts ar jauno sistēmu. Viņš atzīst, ka jaunā sistēma ir laba rēķinu sagatavošanai un datu apkopošanai, bet ne priekš pacientu aprūpes.
  • Art Caplan (Medicīnas ētikas nodaļas direktors, Ņujorkas universitātes Langones medicīnas centrs, Ņujorka). Viņš uzskata, ka medicīna ir kļuvusi par biznesu, ar pārāk lielu biznesa vides ietekmi un samazinātu ētiskumu un profesionālismu.
  • Matthew Mintz (asociētais profesors, Džordža Vašingtona universitātes Medicīnas skola, Vašingtona). Problēma ar primāro veselības aprūpi ir tāda, ka esošā sistēma neapmaksā garīgos darbu. Pašreizējā sistēmā speciālistiem maksā vairāk, darot vairāk. Viņš uzskata, ka lai uzlabotos primārās veselības aprūpes sistēma jāmaina ir apmaksas kārtība.
  • Henry R. Black (internās medicīnas profesors, Ņujorkas universitātes Medicīnas skola, Kardiovaskulāro slimību profilakses centrs, Ņujorka). Viņš esot novērojis, ka tos, kuri strādā ar industriju, uzskata par "netīriem". Lielākā daļa medicīnas sasniegumu ir akadēmiskās vides un industrijas tiešs sadarbības rezultāts. Viņš uzskata, kā šāda sadarbība būtu jāatbalsta, nevis jānosoda.

Pirmavots: Wiebe Ch. Experts Weight In. Medscape, 2013.