Žurnāli

OKTOBRA aktuālais jautājums

No 18. līdz 21. septembrim notika “Latvijas Medicīnas forums 2013” līdz ar virkni kongresu: 7. Latvijas ārstu kongresu, 3. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongresu, 8. Baltijas Rehabilitologu asociācijas kongresu, 5. Baltijas traumatologu ortopēdu kongresu un Latvijas Zobārstu asociācijas konferenci. Ko jums šis medicīnas forums deva? Vai tas spēj iniciēt pārmaiņas, ietekmēt politiskos procesus?

Valija PČOLKINAVALIJA PČOLKINA, ģimenes ārste no Rīgas

Šādi forumi vienmēr ļauj padziļināt zināšanas. Ieguvu vērtīgas zināšanas psihiatrijā, kardioloģijā, gastroenteroloģijā, onkoloģijā. Ģimenes ārstu sekcijā bija ļoti interesanta lekcija par pasaules tendencēm - atziņas no vasarā notikušā ģimenes ārstu kongresa Prāgā. Taču mums ir mūsu ikdiena, ko kongress nespēj mainīt: man ir 87 gadus vecs pacients un es viņu nevaru nosūtīt uz slimnīcu. Cilvēks visu mūžu maksājis nodokļus, bet nevar saņemt cilvēcisku aprūpi. Skumji. Vai šāds forums spēj padarīt dzirdīgākus politiķus? Man šķiet, viņiem izstrādājusies tāda imunitāte, ka būtu vajadzīgs pamatīgs sprādziens sabiedrībā, lai kaut kas kardināli mainītos. Vajadzētu būt tā, ka valsts ir cilvēkiem. Bet ir otrādi.

Asja EGLĪTEASJA EGLĪTE, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste

Šā gada medicīnas forums šķita ļoti saturīgs un interesants, labi organizēts - žēl, ka nevarēju tikt uz visām sēdēm. Ļoti patika Ārstu kongresa pirmā plenārsēde, arī kardiologu sēde. Nedaudz paklausījos psiholoģiskās un psihiskās veselības tēmas. Patika, ka plenārsēdes bija veidotas gan filozofiskā garā, gan ar ikdienā noderīgām profesionālajām zināšanām. Man šķiet, ka Ārstu kongresa rezolūciju vajadzēja adresēt finanšu ministram Andrim Vilkam. Un man nav īpašas ticības, ka mēs dabūsim veselības aprūpei 4% no IKP. Nedomāju, ka nav naudas. Nav gribas - un nauda aiziet "kreisās" lietās.

Mārtiņš KAPICKISMĀRTIŅŠ KAPICKIS, Dr. med., plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs

Ir labi, ka šādi kongresi vispār notiek, ka ir mediķu aktivitāte! Šādos forumos, kongresos svarīgākā ir satikšanās ar kolēģiem. Pat ne tik daudz katra akadēmiskā lekcija, bet tas, kas notiek kuluāros. Rezolūciju pieņemšana šādos kongresos, manuprāt, ir tukšs numurs, tām nav jānāk no ārstiem, bet pacientiem. Kamēr pacienti nenomētās politiķus ar cepurēm, nekas nemainīsies. Cik esmu piedalījies dažādu valsts institūciju darbā, lietas sāk kustēties tikai tad, kad "uzraujas" uz nopietnu konfliktu ar pacientiem, sabiedrību. Diemžēl. Ja kāds domā, ka šāds kongress, forums kaut ko politiski mainīs, tā ir ilūzija.

Uz augšu ↑