Vai ārsts drīkst draudzēties ar pacientu?
Bet nesenā saga ar Maiklu Džeksonu parādīja, ka daudzi ārsti, kurus viņš nolīga, viņu ne tikai aprūpēja, bet arī pavadīja laiku kopā ar viņu. Viņi kopā spēlēja golfu, devās uz koncertiem, skatījās TV. Viņi kļuva par draugiem. Vai tas ir ētiski pareizi?
Arts Kaplans domā, ka daudziem ārstiem pirmā doma, izdzirdot, ka ārsts ar pacientu sadraudzējas, ir, ka tas nav pareizi. Tā nav pareizākā lieta, ko darīt. Tas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tomēr dzīvē ir pārāk daudz situāciju, kad ārsts tomēr draudzējas ar pacientu. Piemēram, ja ārsts strādā mazpilsētā, kurā ir tikai viena ģimenes ārsta prakse, tas ir neiespējami nesatikt savus pacientu ārpus darba laika, ārsts kopā ar pacientu var iet uz kino, spēlēt boulingu, iet uz sporta klubu vai darīt jebkuru citu aktivitāti, kas var satuvināt ārstu un pacientu un viņi neizbēgami var kļūt par draugiem.
Tādēļ viņš uzskata, ka atbilde ir jā, ārsts var draudzēties ar saviem pacientiem, bet jābūt profesionālim situācijās, kad draugs kļūst par pacientu. Draudzība nedrīkst ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas attiecas uz ārstēšanu. Ja ārsts nejūtas konfortabli ārstējot draugu, šī draudzība ir jāpārtrauc vai jāiesaka draugam apmeklēt citu ārstu.
Ja pacients ir arī draugs, ārstam vēl uzsvērtāk nekā parasti ir jāpaskaidro, ka viņš ievēros konfidencialitāti un privātumu, un ka ārsta kabinetā ir ārsts un pacients nevis draugi. Brīdī, kad draudzība sākt traucēt darbam, šī draudzība ir jāpārtauc.
Pilnu interviju var noskatīties Medscape mājaslapā.