2013.gads. Īsziņās

Doctus . | 2013. gada 30. decembris

Lūk, ko dara mūslaiku staidzīgais formāts! Lonley Planet aicina aprakstīt pilsētu 140 rakstuzīmēs. Tieši tik daudz zīmēs reklāmisti cenšas satilpināt reklāmu. Kozdami brokastu maizē, cilvēki atklāj privātās dzīves smalkumus. 

Hmm...viena gada "sazipošana" čivinātāju īsziņās varētu izrādīties tas pats, kas izmēst Augeja staļļus... Mēģināsim! "Trīspadsmitā gada veselības budžets ar 3,1% no IKP finišē, lai dzīvo četrpadsmitais ar 2,8%...?!" - "No 1.aprīļa farmaceitu un farmaceita asistentiem mūžizglītība ir obligāta! Un tas nav aprīļa joks." - "Streļčenoka pretkorupcijas kampaņa ar videorulli, kur opzālē ieripo pacients ar banknošu čemodāniņu uz krūtīm, izsprāgst kā plaukšķene. Kas no tā?" - "Ārstniecības riska fonds aiziet rūkdams. Vai pacienti un juristi nekāros to "atprečot"?" - "Aizbraucējs dakteris secina: aizbraucu, jo gribu strādāt par ārstu, nevis sociālo, loģistikas darbinieku vai iepirkumu menedžeri." - "Sirds veselības gadā kardiologi naski strāda rozes, strādā vilcienā. Rūpejas par mūsu sirdi. Vai kļūstam arī sirdsgudrāki un sirdssiltāki?"

Aizejošam gadam gribētos pievienot vēl vienu īsziņu. Taču bez konteksta tā neļauj nosūtīties. Tāpēc vispirms stāsts. Doctus šogad gatavoja rakstu par latviešu medicīnas leģendu ķirurģi Jellu Upmani. Fantastiski, ar kādu sirsnību un mīlestību par izcilo ķirurģi runāja kolēģi! Steigā visi mazliet pierima, atrada laiku, acis visiem smaidīja. Pēc vienas šādas sarunas kāda no docentes Upmanes kolēģēm uzdāvināja pašas rokām darinātu sirdi, ko iekārt eglītē. Viņa teica: mēs cits citam esam sargenģeļi...

Laikā, kad par notiekošo protam izstāstīt nieka 140 rakstzīmēs, bet nemākam pateikt, cik esam cits citam svarīgi, šī ir ļoti silta īsziņa.

 

Jūsu Doctus 

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu