2013.gads. Īsziņās

Doctus . | 2013. gada 30. decembris

Lūk, ko dara mūslaiku staidzīgais formāts! Lonley Planet aicina aprakstīt pilsētu 140 rakstuzīmēs. Tieši tik daudz zīmēs reklāmisti cenšas satilpināt reklāmu. Kozdami brokastu maizē, cilvēki atklāj privātās dzīves smalkumus. 

Hmm...viena gada "sazipošana" čivinātāju īsziņās varētu izrādīties tas pats, kas izmēst Augeja staļļus... Mēģināsim! "Trīspadsmitā gada veselības budžets ar 3,1% no IKP finišē, lai dzīvo četrpadsmitais ar 2,8%...?!" - "No 1.aprīļa farmaceitu un farmaceita asistentiem mūžizglītība ir obligāta! Un tas nav aprīļa joks." - "Streļčenoka pretkorupcijas kampaņa ar videorulli, kur opzālē ieripo pacients ar banknošu čemodāniņu uz krūtīm, izsprāgst kā plaukšķene. Kas no tā?" - "Ārstniecības riska fonds aiziet rūkdams. Vai pacienti un juristi nekāros to "atprečot"?" - "Aizbraucējs dakteris secina: aizbraucu, jo gribu strādāt par ārstu, nevis sociālo, loģistikas darbinieku vai iepirkumu menedžeri." - "Sirds veselības gadā kardiologi naski strāda rozes, strādā vilcienā. Rūpejas par mūsu sirdi. Vai kļūstam arī sirdsgudrāki un sirdssiltāki?"

Aizejošam gadam gribētos pievienot vēl vienu īsziņu. Taču bez konteksta tā neļauj nosūtīties. Tāpēc vispirms stāsts. Doctus šogad gatavoja rakstu par latviešu medicīnas leģendu ķirurģi Jellu Upmani. Fantastiski, ar kādu sirsnību un mīlestību par izcilo ķirurģi runāja kolēģi! Steigā visi mazliet pierima, atrada laiku, acis visiem smaidīja. Pēc vienas šādas sarunas kāda no docentes Upmanes kolēģēm uzdāvināja pašas rokām darinātu sirdi, ko iekārt eglītē. Viņa teica: mēs cits citam esam sargenģeļi...

Laikā, kad par notiekošo protam izstāstīt nieka 140 rakstzīmēs, bet nemākam pateikt, cik esam cits citam svarīgi, šī ir ļoti silta īsziņa.

 

Jūsu Doctus 

Uz augšu ↑