Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

LU zinātnieki prezentēs ierīci skolas vecuma bērnu redzes novērtēšanai

Latvijas universitāte
LU zinātnieki prezentēs ierīci skolas vecuma bērnu redzes novērtēšanai
Ceturtdien, 19.decembrī, plkst. 9.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) notiks ERAF un LU projekta "Skolas vecuma bērnu redzes un redzes uztveres traucējumu pētīšana un diagnostikas metodiku izstrāde" noslēguma zinātniskā konference, kurā tiks prezentēti projekta laikā iegūtie dati par skolēnu redzes problēmām, izstrādātais prototips, kā arī citas redzes uztveres novērtēšanas metodes, kas pielāgotas skolēniem.

Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētnieku grupa ERAF projekta ietvaros pabeigusi epidemioloģisku pētījumu par skolēnu redzi un sliktas redzes ietekmi uz lasītprasmi. Konferences laikā pētījuma autori prezentēs iegūtos nozīmīgākos datus skolēnu redzes problēmām, kā arī redzes uztveres saistību ar lasītprasmi. Pētnieki prezentēs arī projekta laikā izstrādāto prototipu, par kuru ir iegūts arī LR patents - "Redzes funkciju novērtēšanas ierīci" un citas redzes uztveres novērtēšanas metodes, kas pielāgotas skolēniem. Projekta noslēguma zinātniskajā konferencē gan topošie redzes speciālisti, gan citi interesenti, kuriem rūp skolēnu zinību apguve un to saistība ar mācību apguves grūtībām no redzes sistēmas puses, aicināti iepazīties ar pētījumā iegūtajiem rezultātiem. Pasākumu tiešraidē varēs skatīties LU portālā www.lu.lv/tiesraide.

Pirmo reizi Latvijā skolās veikta primārās redzes funkciju pārbaude vairāk nekā 11 000 skolēnu un pierādīts, ka katram piektajam ir redzes problēmas, bet speciālistu palīdzība netiek izmantota. Bieži tuvuma redzes kvalitāti ierobežo akomodācijas un binokulārās redzes traucējumi, kurus nereti  var novērst ar redzes treniņu palīdzību. Izpētot krāsu redzi atklāts līdz šim nezināms fakts, ka zēniem Latvijā ir divas reizes mazāk ģenētiski noteikto defektu nekā vidēji pasaulē!

Izmantojot Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā izstrādātus psihofizikālos testus, paralēli pētītas sakarības skolēnu redzes uztverei un lasītprasmei. Pētījumā konstatēts, ka lasītprasmes un redzes uztveres attīstība norisinās līdz 12-13 gadu vecumam. Ar izveidoto metodiku ir iespējams prognozēt redzes uztveres traucējumus, kuri rada skolēnam mācīšanās grūtības. Nodaļas pētnieki paredz, ka, pilnveidojot testus, ticamu prognozi par mācīšanās grūtībām nākotnē varēs iegūt skolēnam jau 8 gadu vecumā, lai varētu savlaicīgi konstatēt problēmas un attīstīt metodes, kuras palīdzētu uzlabot redzes uztveres komponentus, kas savukārt palīdzētu skolēnam gūt labākas sekmes zināšanu apguvē.

Redzes pārbaudēs iegūtā pieredze un testu rezultāti atļāva izveidot inovatīvu redzes funkciju noteikšanas ierīces prototipu, kas atļauj veikt redzes pārbaudi arī nespeciālistam. Tās novitāti nosaka optimizēts metodes testu skaits un sliekšņu noteikšanas datorprogramma. 

Ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās un ar priekšlasījumiem uzstāsies pētījuma autori: projekta zinātniskā vadītāja, asoc. prof. Gunta Krūmiņa, asoc. prof. Ziemeļrietumu Universitātes (ASV) viesproefesors, prof. Ivars Lācis un citi.

 

Zinātniskā konference notiks 19. decembrī no plkst. 9.00 līdz 13.30 LU CFI Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas 1.auditorijā, (Ķengaraga iela 8, 5.stāvs).

Projekts "Skolas vecuma bērnu redzes un redzes uztveres pētīšana un diagnostikas metodiku izstrāde" Nr. 2011/0004/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/027

 

Projekta mājas lapa: http://www.lu.lv/redze/

 

Saistītie raksti

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus

Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas speciālisti sniedz augstākā līmeņa veselības pakalpojumus

Pagājušā nedēlā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā sadarbībā ar Aslimnīcas Mācību centru norisinājās seminārs par Datortomogrāfijas (DT) vadītu un robotizētas navigācijas asistētu Invazīvās Radioloģijas manipulāciju attīstības perspektīvām Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Bernes Universitātes (Šveice) profesors Stefans Vēbers atzina: Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas speciālisti ir starptautiskā apritē un sniedz saviem pacientiem augstākā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U