← Atpakaļ

Medicīna kā māksla. Arī divdesmit pirmajā gadsimtā

Kad profesori pieliek sarunai punktu, pulk-stenis rāda astoņi vakarā. Valdis Pīrāgs aizsteidzas nolikt svecīti pie Rīgas pils mūra sienas (saruna notiek Lāčplēša dienas vakarā - aut.). Īpašās dienas noskaņā saruna par to, kā mūsdienās traktēt jēdzienu "māksla" Paula Stradiņa slavenajā teicienā "Medicīna ir amats, zinātne un māksla", aizplūst daudz dziļākās dimensijās. Par latviešu tautas izdzīvošanas gēnu. Par to, kā mainījusies ciešanu jēga. Par moderno dzīvesveidu, kas ik rītu liek iet dušā, būt fiziski tīram, ļauj salabot ķermeni gēnu līmeni, bet nepieprasa salabot dvēseli un klausīties sirdsapziņā. Vai ārstam jāpieskaras pacienta dvēselei?Sarunājas filozofe Maija Kūle un ārsts Valdis Pīrāgs


PAR RUNĀTĀJIEM:

MAIJA KŪLE, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore VALDIS PĪRĀGS, LU Medicīnas fakultātes profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs

 Ārsts-mākslinieks kvotu medicīnā?

V. Pīrāgs: Vienmēr ir jāsaprot, ko vecākie kolēģi domājuši ar vārdiem "ārstam jābūt arī māk-sliniekam". It īpaši ķirurgu aprindās vārdam "mākslinieks" ir mazliet nievājoša izteiksme - sak´, vienreiz žilbinoši izoperē, bet otrreiz...

Domāju, vārds "mākslinieks" iešifrē domu, ka par ārstu kļūst cilvēks, kas spēj radīt, ne tikai atkārtot…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Laimējies būt īstajā vietā īstajā laikā. Profesora Ara Lāča dzīves atziņas

    Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav. Lasīt visu

  • Gēnu šifrētājs. Prof. EDVĪNS MIKLAŠEVIČS

    Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors EDVĪNS MIKLAŠEVIČS ir pievērsies ģenētikai — zinātnei, kas pašlaik progresē ļoti strauji. Viņš uzskata, ka nākamajos piecos gados tā būs attīstījusies līdz līmenim, par kādu šodien pat nevaram iedomāties. “Studentiem saku: kad būsiet rezidenti, ģenētika jūs panāks un iekaustīs no aizmugures. Skaidrs, ka ģenētiskie “horoskopi” būs daudz kvalitatīvāki par astroloģiskajiem.” Lasīt visu

  • Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?

    2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti