← Atpakaļ

Pagaidām – uz priekšu, nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna

Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē. Uzņemšanas nodaļu viņš dēvē par slimnīcas “sāpju sindromu” – tā palikusi drūma un neremontēta, jo 900 tūkstošu latu vietā politiķi slimnīcai piešķīruši vien 500 tūkstošus. Nākotnē raugās bez liela optimisma. “Darbiniekiem saku: strādājam – šogad ir valsts pasūtījums. Uz priekšu! Nākamgad? Neviens nevar pateikt, kā būs nākamgad!” Taču viņš ir gatavs meklēt izdzīvošanas risinājumus: sekot Ludzas scenārijam un attīstīt arvien vairāk dienas stacionāra pakalpojumu vai arī veidot apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Pēc vēlēšanām manīšot. Viņš rāda arī krāslaviešu “rozā grāmatu”. Jā, Latgales medicīnai ir savas īpatnības!


Slimnīcas lepnums – jaunais datortomogrāfs, iegādāts pērn uz kredīta

Izrādot renovēto Ķirurģijas nodaļu, slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova stāsta: agrāk te bijusi dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, bet ar 100 dzemdībām gadā tā nav bijusi rentabla, tāpēc likvidēta. Tagad te atrasta vieta ne vien ķirurģijas un traumatoloģijas pacientiem, bet arī ginekoloģijas dienas stacionāram ar divām palātām. Daļa platības gan terapijas, gan ķirurģijas nodaļā tiek izmantota dienas stacionāra pacientiem, arī sociālajām gultām.

"Lokālo slimnīcu medicīniskajam aprīkojumam no Eiropas līdzekļiem nebija paredzēts neviens santīms," sarunu sāk A. Jevtušoks. "Aprīkojumu pirkām tikai par saviem līdzekļiem…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti

  • Adenomioze: vai teorija ir apvienojama ar praksi?

    Ir daudz publikāciju par adenomiozi, taču paliek atklāts jautājums, vai zinātnes sasniegumi spēj palīdzēt praktizējošiem ārstiem šīs mīklainās slimības atklāšanā un ārstēšanā. Mēģināsim sniegt pārskatu jaunākajiem atzinumiem par adenomiozes patofizioloģiju, diagnostikas metodēm un ārstēšanas principiem. Lasīt visu

  • Mūža SMS. Ķirurgs Mārtiņš Liepiņš

    Stradiņos dzimis, mežos audzis, Stradiņos mācījies un mūžu strādājis jeb SMS versijā arī tā savu biogrāfiju varētu izteikt Dr. med. MĀRTIŅŠ LIEPIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās ķirurģijas centra 3. nodaļas vadītājs un slimnīcas 2006. Gada ārsts. Garākā versijā tas ir atskats uz gadiem. Uz pārliecību, kuru slīpējis gan laiks, gan notikumi, gan satiktie cilvēki. Lasīt visu

  • Urīnceļu infekcija. Kādu terapiju izvēlēties?

    Akūtajā aprūpē 20—50 % gadījumu antibiotikas tiek nozīmētas nevajadzīgi vai neatbilstīgi izsaucējam. 80–90 % visu antibiotiku recepšu tiek izrakstītas primārās aprūpes pacientiem, tiesa, visvairāk elpceļu infekciju ārstēšanai.  Lasīt visu