← Atpakaļ

Pagaidām – uz priekšu, nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna

Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē. Uzņemšanas nodaļu viņš dēvē par slimnīcas “sāpju sindromu” – tā palikusi drūma un neremontēta, jo 900 tūkstošu latu vietā politiķi slimnīcai piešķīruši vien 500 tūkstošus. Nākotnē raugās bez liela optimisma. “Darbiniekiem saku: strādājam – šogad ir valsts pasūtījums. Uz priekšu! Nākamgad? Neviens nevar pateikt, kā būs nākamgad!” Taču viņš ir gatavs meklēt izdzīvošanas risinājumus: sekot Ludzas scenārijam un attīstīt arvien vairāk dienas stacionāra pakalpojumu vai arī veidot apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Pēc vēlēšanām manīšot. Viņš rāda arī krāslaviešu “rozā grāmatu”. Jā, Latgales medicīnai ir savas īpatnības!


Slimnīcas lepnums – jaunais datortomogrāfs, iegādāts pērn uz kredīta

Izrādot renovēto Ķirurģijas nodaļu, slimnīcas vadītāja vietniece Jeļena Ogorelova stāsta: agrāk te bijusi dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, bet ar 100 dzemdībām gadā tā nav bijusi rentabla, tāpēc likvidēta. Tagad te atrasta vieta ne vien ķirurģijas un traumatoloģijas pacientiem, bet arī ginekoloģijas dienas stacionāram ar divām palātām. Daļa platības gan terapijas, gan ķirurģijas nodaļā tiek izmantota dienas stacionāra pacientiem, arī sociālajām gultām.

"Lokālo slimnīcu medicīniskajam aprīkojumam no Eiropas līdzekļiem nebija paredzēts neviens santīms," sarunu sāk A. Jevtušoks. "Aprīkojumu pirkām tikai par saviem līdzekļiem…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti

  • Probiotiku nozīme bērna veselībā

    Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā. Lasīt visu

  • Sirds kreisā kambara disfunkcija. Veidi, iemesli, terapijas iespējas

    Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas. Lasīt visu

  • Laimas slimība

    Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu