Hronisku sāpju sindroms pēc išēmiska insulta

Pētījumā pacienti vidēji tika novēroti 2,5 gadus, tika izmantota standartizēta hronisku sāpju aptaujas anketa, kuru aizpildīja visi dalībnieki, kuri sūdzējās par hroniskām sāpēm pēc insulta un kuriem nebija hronisku sāpju pirms tam. Lai noskaidrotu hronisku sāpju riska faktorus tika izmantota daudzfaktoru loģistiskā regresija, kā arī tika meklēta saistība starp pēcinsulta sāpēm un kognitīviem un funkcionāliem traucējumiem.

Kopumā pētījumā piedalījās 15754 dalībnieki, no tiem 1665 dalībniekiem (10,6%) konstatēja hroniskas pēc insulta sāpes, un no tiem 431 dalībniekam (2,7%) bija centrālas pēc insulta sāpes, 238 (1,5%) perifēras neiropātiskas sāpes, 208 (1,3%) spasticitātes izraisītas sāpes un 136 dalībniekiem (0,9%) pleca sāpes.  86 dalībnieki sūdzējās par vairāk nekā vienu sāpju veidu (0,6%).

Faktori, kas veicina pēcinsulta sāpes ir insulta smagums, sieviešu dzimums, alkohola lietošana, statīnu lietošana, depresijas simptomi, cukura diabēts, antitrombotisko medikamentu lietošana un perifērā asinsvadu slimība.  Jauns hronisko sāpju sindroms bija saistīts ar lielāku funkcionālo atkarību (OR=2,16; 95% TI [1,82 - 2,56]). Perifēra neiropātij, spasticitātes sāpes un pleca sāpes bija saistītas ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos.

Pētījuma noslēgumā secināts, ka hronisku sāpju sindroms ir bieži sastopams pēc išēmiska insulta un ir saistīts ar funkcionālu atkarību un kognitīvo spēju pasliktināšanos.

Pirmavots: O’Donnell MJ, Diener HC, Sacco RL, et  al. Chronic Pain Syndromes After Ischemic Stroke. Stroke, online April 4, 2013