← Atpakaļ

Kompensējamās zāles. Bez optimisma. Tendences un izaicinājumi

Konferencē "Kompensējamie medikamenti 2013-2020" SUSTENTO vadītāja Gunta Anča izstāstīja anekdoti. Vecītis ar vecenīti nokļūst paradīzē un priecājas: cik jauki, silti, skaisti! Vecītis biksta vecenītei sānos, sacīdams: ja tu mani nebūtu barojusi ar zālēm, tad jau sen te būtu nokļuvuši...! Humors ar melnas krāsas "piešprici" - par kompensējamo zāļu sistēmu, kas nav draudzīga ne pacientiem, ne farmācijas industrijai. "Varbūt vienīgi tiem, kas sēž un grozās valsts krēsliņā, ir pozitīvs skats par līdzekļu ietaupījumu. Bet tas tāpēc, ka cilvēki pēc izmaiņām zāļu kompensācijas sistēmā par medikamentiem vairāk samaksā no savas kabatas. Mūsu pērnā gada aptaujā 70 procenti cilvēku sacīja, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas par zālēm nemaksā mazāk, 22 procenti nebija izvērtējuši un tikai 8 procentu aptaujāto atzina, ka par zālēm maksā mazāk," - tā G. Anča. Kādas ir zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) tendences un izaicinājumi?


 "Valsts pirmo reizi ir iezīmējusi trīs gadu perspektīvu. Tā nav optimistiska, taču labāk rūgta patiesība nekā saldi meli," raksturojot kompensējamo zāļu sistēmas budžetu, kas līdz 2015. gadam saglabāsies 78 miljonu latu robežās, teic Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube. Viņš lēš: reālās, prognozējamās izmaksas šogad būs 82-83 miljoni latu. Ar katru gadu aug unikālo pacientu skaits - pēdējais lēciens bija 35 tūkstoši pacientu gadā; savukārt izmaksas uz vienu pacientu ir sarukušas (skat. tabulu).Kompensējamo medikamentu izmaksas 2009.–2012. gadā

Vērojama konkurence A zāļu sarakstā, tā būtiski samazina zāļu cenu - 2013. gadā prognozējamais ietaupījums varētu būt ap…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Laimējies būt īstajā vietā īstajā laikā. Profesora Ara Lāča dzīves atziņas

    Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav. Lasīt visu

  • Gēnu šifrētājs. Prof. EDVĪNS MIKLAŠEVIČS

    Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors EDVĪNS MIKLAŠEVIČS ir pievērsies ģenētikai — zinātnei, kas pašlaik progresē ļoti strauji. Viņš uzskata, ka nākamajos piecos gados tā būs attīstījusies līdz līmenim, par kādu šodien pat nevaram iedomāties. “Studentiem saku: kad būsiet rezidenti, ģenētika jūs panāks un iekaustīs no aizmugures. Skaidrs, ka ģenētiskie “horoskopi” būs daudz kvalitatīvāki par astroloģiskajiem.” Lasīt visu

  • Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?

    2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti