Pavasara “vižņi”

Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju... Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.    

Pavasara "vižņi"Plānā ir gan aptieku, laboratoriju iesaistīšanās sirds-asinsvadu slimību profilaksē, gan padziļināti izmeklējumi dažādās vecumgrupās, gan rindu mazināšana, gan slimību reģistru pilnveide un citi pasākumi. Kopumā par 4,1 miljonu latu.

Sācies arī darbs pie primārās veselības aprūpes plāna 2014.-2016. gadam. Jau pirmajās sanāksmēs tapa skaidrs: viegli nebūs. Ģimenes ārsti grib zināt, cik dāsna valsts pret viņiem būs nākamajos gados, citādi - kāda jēga rosīties?! Savukārt ierēdņi domā: jāzina, vai pašreizējā finansējuma apstākļos izdarīts viss iespējamais...

Sarosījušies šaurāku pacientu grupu pārstāvji. Aprīlī prezentēs muskuloskeletālās sistēmas slimību ierobežošanas plānu, savukārt reto slimību pacienti atgādina, ka Latvijai šogad jāpieņem izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar ES direktīvu par pārrobežu sadarbību veselības jomā. Tam visam vajadzīga... atkal nauda.

Diskusijās sakustināts jautājums par kompensējamo zāļu budžetu. Tiek prasīts vien tas, kas ierakstīts 2009. gadā MK apstiprinātajā "Zāļu un medicīnas ierīču iegādes izdevumu kompensācijas attīstības koncepcijā". 2013. gadā valstij zāles jākompensē par 117,6 miljoniem latu. Izrādās - tas viss kaķim zem astes!

"Iebuksējusi" arī jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma. Veselības ministre domā: jaunajai sistēmai vajadzīga prefekta nodokļu uzskaite un caurskatāma to iekasēšana, tāpēc Finanšu ministrija minstinās. Tagad viņas komandai jāizstrādā vēl viens alternatīvs modelis, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kā to izdarīt, nepalielinot kopējo nodokļu slogu?

Kad "vižņi" sāks iet, nez, kā būs. Cerams, ka nevajadzēs neko "spridzināt", lai novērstu plūdus...

Jūsu Doctus

Foto Anda Valtere

 

Uz augšu ↑
  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

  • Liepājā ir ērta dzīve!

    Pirms trim gadiem Liepājas reģionālajā slimnīcā darbu sāka jaunā bērnu ķirurģe MARIJA KRAULE. Dakterei šie gadi bijuši ļoti intensīvi, taču labākais — slimnīcā ieviestas jaunas ārstēšanas metodes! Lasīt visu