Migrēna un depresija var būt saistītas ar mazāku smadzeņu ajomu
Pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem ar migrēnu ir divas reizes lielāks depresijas risks, salīdzinot ar cilvēkiem bez migrēnas. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, vai abas šīs saslimšanas kopā ietekmē smadzeņu apjomu.
Kopumā pētījumā piedalījās 4296 cilvēki vidēji 51 gadu vecumā, visi dalībnieki tika testēti uz migrēnas galvassāpēm no 1967. līdz 1991.gadam; pēc tam visi dalībnieki tika novērtēti 2002. - 2006.gadā ar vidējo vecumu 76 gadi uz nozīmīgu depresiju anamnēzē. Dalībniekiem veica arī MRI, lai noteiktu smadzeņu apjomu. Kopumā 37 dalībniekiem anamnēzē bija gan migrēna, gan depresija, savukārt 2753 nebija neviena no šīm saslimšanām.
Pētījumā atklāja, ka cilvēkiem ar migrēnu un depresiju kopējais smadzeņu audu apjoms ir par 19,2 milimetriem mazāks nekā cilvēkiem bez šīm saslimšanām. Atšķirības smadzeņu audu apjomā netika konstatētas, salīdzinot dalībniekus, kuriem bija viena no šīm saslimšanām un tos, kuriem nebija neviena.
Pētnieki uzsver, ka būtiski ir atzīmēt, ka MRI tika veikts tikai vienreiz, tādēļ nevar apgalvot, ka migrēna un depresija rezultējas ar smadzeņu atrofiju. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kādā vecumā pacientiem attīstās migrēna un depresija un jāmēra smadzeņu audu apjoma izmaiņas laika gaitā, lai noskaidrotu, kas ir pirmais, mazāks smadzeņu apjoms vai abas saslimšanas. Pētnieki norāda, ka daži faktori, kas ir kopīgi abām saslimšanām un var ietekmēt smadzeņu apjomu ir sāpes, smadzeņu iekaisums, ģenētika un atsevišķas sociālu un ekonomisku faktoru kombinācijas.
Pirmavots: American Academy of Neurology (AAN) (2013, May 22). Migraine and depression together may be linked with brain size. ScienceDaily.