PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

B. Vahere
Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis
DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods"

Diemžēl joprojām biežākā dialoga forma ir sods

DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses
DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses

"Latvijā ikvienā jomā kontrolējošo un uzraugošo iestāžu pamata misija ir atrast problēmas un sodīt, kamēr otra puse vairāk būtu ieinteresēta sadarbībā, dialogā un problēmu, neskaidrību vai neuzmanību gadījumā saņemt brīdinājumu, paskaidrojumu par to, kas no nolikuma vai noteikumu viedokļa nav pareizi un precīzi, lai turpmāk strādātu pareizi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likumi tik strauji mainās. Ja kāds ilgstoši nesaprot Veselības inspekcijas rekomendācijas vai apzināti darbojas ārpus likuma, tad droši vien ir jāseko soda sankcijām. Apzinos, ka kontrole nepieciešama arī tādēļ, lai uzraudzītu, kā valsts nauda tiek tērēta veselības pakalpojumiem.

Lai mazinātos ārsta administratīvais slogs, manuprāt, būtu jāpārskata visas daudzās atskaites. Pašlaik izskatās, ka amatpersonas ārstam neuzticas nevienu sekundi. Absurda situācija, ka ārstam vairāk laika jāvelta dažādu dokumentu aizpildīšanai, nevis sarunai ar pacientu un reālai medicīniskai darbībai. Mūsdienās, kad viss ir internetā, mums joprojām pa pastu jāsūta papīra veidlapas. Visai informācijai par pacientu vajadzētu būt datorā, lai ārsts vai skolas medicīnas māsa to vajadzīgajā brīdī varētu apskatīt vai izdrukāt.

Iestādes higiēnas un pretepidēmiju plāna izstrāde varbūt ir lietderīga slimnīcās vai valsts iestādēs, kur ir liela cilvēku plūsma, bet kas no šādiem plāniem mainīsies mazā ārsta praksē, kur no agra rīta līdz vēlam vakaram strādā viens ārsts, kuram ir viena māsa un neliela uzgaidāmā telpa? Vai pretepidēmiju plāns spēs mainīt pacientu plūsmu? Nē taču! Toties aparatūru jau neviens tā īsti nepārbauda. Pajautā, cik aparātu, vai visi strādā, iedod uzlīmes. Un patiesībā šīs formālās aparatūras pārbaudes neko būtiski nemaina un darbā neuzlabo, jo katrs pats taču seko, lai viņa darba piederumi būtu tehniskā kārtībā. Citādi jau nemaz nevar pastrādāt!

Nacionālā veselības dienesta informācijas vieta, manuprāt, ir internetā, kas mūsdienās pieejams ikvienam. Ja pacientam par to būs interese, viņš šo informāciju drīzāk izlasīs internetā nekā mazajā izdrukā pie sienas doktorātā. Priekšlikumus par darba kvalitātes uzlabošanu gaidu no ierēdņiem, kuru uzdevums ir to darīt.

Administratīvā sloga jēga ir kaut ko uzlabot. Ja tas ir papīrs ķeksīša pēc, ja man ir vajadzīgs žurnāls, kur atzīmēta ledusskapja temperatūra no rīta un vakarā... Sestdienās un svētdienās darba vietā tāpat neviena nav. Protams, ja šāds ieraksts ir vajadzīgs, tad to droši vien kāds ierakstīs, bet ko tas maina ārsta darba kvalitātē? Ja redzēšu, ka ledusskapis nestrādā vai ka termometrs ir sabojājies, domāšu, kā to risināt, bet kam man vajadzīgs šāds žurnāls? Un kā var izkontrolēt, ko es tur esmu ierakstījusi un vai tas atbilst īstenībai?"

Raksts žurnālā