Skriet ar sekunžu, minūšu rādītāju, stundeni...

Latvieši ir skrējēju tauta. Ja domājam par to, ka maijā daudzi tūkstoši pulcēsies uz Nordea Rīgas maratona starta līnijas, tas ir apsveicami un veselīgi. Taču latvieši ir arī tie skrienošie ļautiņi, par kuriem rakstījis Imants Ziedonis: vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri ar sekunžu rādītāju, trešie iet lēni ar stundeni...  

Daļai ārstu varētu būt sprintera daba, viņi skrien ar sekunžu rādītāju. Viņus viegli pazīt, jo tuvu aiz muguras rādītājs. Viņi paver palātas durvis un daudz netērzē. Nav laika, jo jāpiestrādā par loģistikas menedžeri, sociālo darbinieku, iepirkumu daļas vadītāju, juristkonsultantu, kasieri. Pacienti par tiem, kuri skrien ar sekunžu rādītāju, stāsta: "Kad ienācu kabinetā, ārste pie galda kaut ko rakstīja, tad kaut ko izvilka no skapja un atkal rakstīja, pēc tam kaut ko izņēma no atvilktnes un turpināja rakstīt. Tad atbildēja uz tālruņa zvanu, atdeva receptes un nemaz nepacēla acis..." Neizlasāmie normatīvie akti, nevaļa viņus šūpina kā pulksteņa pendele.

Palaimējas tiem, kas prot ieekonomēt veselu rezerves rādītāja apli. Nošmaukt pārīti stundu, lai dotos uz otru vai trešo darbavietu. Jo ģimeni ar solījumiem nevar pabarot, maize veikalā jāpērk šovakar. Nākamajam pusgadam Veselības ministrija pieprasījusi 36,6 miljonus latu, no tiem 11,7 miljoni tiktu mediķu algām, no jūlija palielinot to par 17 procentiem. Laikrādis pie šiem solījumiem parasti nez kāpēc "ieklemmējas"...

Laimīgi ir tie, kas šad tad iemācās gulēt uz ciparnīcas un nelikties ne zinis. Kad nāk rādītājs, viņi pieliecas paostīt puķi - tā epifānijā rakstījis Ziedonis. Atrod laiku būtiskajam. Neizrādot steigu, aprunājas ar pacientu. Atrod minūtes, lai atbildētu uz savu bērnu jautājumiem. Neaizmirst par pašu sapņiem - vai tā būtu burāšana vai dažas stundas dārzā, kad viss nogurums saskrien zemē. Viņi jau arī skrien. Tik reizēm sev pajautā: kas jāpaspēj?

 

Uz augšu ↑
  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu