Žurnāli

JŪLIJA JAUTĀJUMS

Kādas, jūsuprāt, ir galvenās sastāvdaļas pacienta līdzestības “receptē”?  

Šā gada Pacientu Ombuda aptauja (750 respondenti) liecina: tikai 23% pacientu ārsta vizītei gatavojas rūpīgi (uzraksta jautājumus, ņem līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus), 24% – nemaz negatavojas. 87% respondentu norādījuši, ka ārstēšanas plānu izpilda.

 

Liene ŠULCE–RĒVELELIENE ŠULCE-RĒVELE, Pacientu Ombuda vadītāja

Ja ārsts neizskaidro, kas norādīts izrakstā, kādi izmeklējumi veikti, ar kādu mērķi, kādas rekomendācijas, sāk "strādāt" cita informācija: internets, reklāma, kaimiņa sacītais, zāļu instrukcijā izlasītais - pacients pats interpretē, nobīstas. Tikpat svarīga kā ārsta ietekme ir arī paša pacienta motivācija. Pacientam jāsaprot, ka tā ir viņa, ne ārsta slimība. Man patīk teiciens, ka veselība ir mūsu izvēle: kā mēs rīkojamies. Smagu pacientu gadījumā ļoti būtiska ir atbalsta sistēma - pat vislabākā terapija nelīdzēs, ja nebūs medmāsiņas vai tuvinieka, kas atgādina, ka zāles jāiedzer noteiktā laikā. Mūsdienās vairāk jādomā arī par rīkiem un resursiem, kas var palielināt pacientu līdzestību. Ja pacients nevar sazvanīt ārstu, iespējams, viņš atmetīs ar roku, tāpēc labi, ja var pierakstīties elektroniski. Arī ārsta personisks zvans nemaksā tik dārgi, bet būs piecreiz iedarbīgāks par oficiālu vēstuli.

Dana MISIŅADANA MISIŅA, "Veselības centra 4" ģimenes ārste

Mans mērķis ir runāt ar pacientu tajā valodā, ko viņš saprot. Ja ārstu pacients sadzird, kad viņu sapurina, tad vajag mazliet "sadot pa kamiešiem". Ja līdz motivēšana, tas jādara. Tā ir augstākā pilotāža, ko man neizdodas sasniegt. Ja pacients ir mazs bērns, es vēršos pie viņa, caur bērnu arī mamma saprot, kas darāms. Man patīk uzrakstīt rekomendācijas uz papīra, lai mājās pacients var tās pārlasīt. Mani pacienti pieraduši, ka var ar mani atklāti runāt, kāpēc zāles nelieto. Tikai jārēķinās, ka "kāpēc" jautājumi prasa laiku. Laika elements ir ļoti būtisks, ja mērķis ir pacienta uzticēšanās, kam seko līdzestība.

AGNIS ŠTIFTS, docents, endokrinologs

Agnis ŠTIFTS

Izšķirīgais ir ārsta prestižs. Ja augsts, tad pacients izpildīs ārsta rekomendācijas. Lai panāktu prestiža oreolu - vajadzīgs laiks, tāpat jābūt nedaudz ekstraordināram, lai piesaistītu uzmanību. Atmiņā prof. Kristaps Rudzītis - savdabīga personība ar savu stāju, stilu. Tas, ko viņš ieteica pacientiem, bija gandrīz kā iegravēts. Mana māmiņa ārstējās pie prof. Mārtiņa Zīles - cik burtiski viņa centās izpildīt Zīles priekšrakstus, lietoja tā saucamo Zīles birsti! Viņam bija augsts prestižs ne tikai ārstu vidū, bet arī sabiedrībā. Man patika, kā prof. Nikolajs Skuja dažkārt izmainīja cilvēku dzīvesveidu. Pacienti rātni mainīja ēšanas paradumus, atmeta smēķēšanu. Profesors Ezerietis ne tikai kolēģus, arī pacientus uzrunāja uz "tu" - tas radīja tuvuma iespaidu, pacienti pieķērās, atļāva veikt arī nedrošas, pat riskantas operācijas. Toties prof. Ilmārs Lazovskis prestižu pelnīja arī ar publicistiku - īsiem, trāpīgiem, dažkārt asiem, bet korektiem rakstiem laikrakstos, un tie ļoti uzrunāja sabiedrību.

Uz augšu ↑