Vasara ar déjà vu

Jūlijā trīspadsmit slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli - valsts atkal palikusi parādā par pacientu ārstēšanu. Kopš 2009. gada veselības aprūpes pakalpojuma tarifi nav pārrēķināti. Pacienti no slimnīcas tiek izrakstīti neizārstēti, atgriežas nodaļās smagāki, tērē vēl vairāk naudas.

Vai arī tiek paārstēti dažas dienas, izrakstīti un atkal uzņemti akūtā kārtā, lai izārstētu līdz galam. Redzēta situācija. Kad 2010. gadā Doctus ciemojās Latgales stacionāros, Rēzeknes slimnīcas vadītājs ironizēja: vēl mazliet, kvota būs izsmelta un varēs slimnīcā izslēgt gaismu.

Viens no Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdības pieņemtajiem slimnīcu kvalitātes kritērijiem ir nestacionēto pacientu īpatsvars. Slimnīcu vadītāji emocionāli norāda: kvalitāte tiek mērīta aizraidīto pacientu skaitā! Protams, tik banāls šis kritērijs nav - slimnīcās parādījušās 24 stundu novērošanas palātas. Tomēr, mērot kvalitāti, tā vienmēr ir kardināla izšķiršanās: vai par mērauklu tiks ņemti procesu vai rezultātu kritēriji. Iekrist var abējādi. Arī ģimenes ārstiem kvalitātes kritēriju programmā savulaik bija diskutējami kritēriji, proti, praksē bija jāsamazina speciālistu konsultāciju, hospitalizāciju un NMP izsaukumu skaita procents. To nevarēja izpildīt gandrīz neviens. Déjà vu.

Pēdējā laikā Doctus uzklausījis vairāku aizbraucēju stāstus. Sižets tajos visos "kaut kur redzēts". Un izskaņā mudinājums: pasakiet iemeslu, kāpēc atgriezties Latvijā! Četrdesmitgadnieku paaudzes dakterīte šovasar stāsta, ka uz Skandināviju aizbraukusi ne tāpēc, ka ģimenei būtu klājies slikti, viņa pat bija iekārtojusi privātpraksi, taču viņa netic savai valstij, ka, godīgi maksājot nodokļus, spēs sev nodrošināt cienīgas vecumdienas. Skarbi. Taču šie stāsti ir vēl ļoti svaigi. Gribētos cerēt: ja šos ārstus satiksim pēc 30 gadiem, kad rūgtums būs "noskrējis", viņi piekritīs latviešiem, kas aizbrauca 1990.-2000. gadā. "Nekad neesmu atstājis Latviju - ne domās, ne atmiņā, ne draugos, ne ēdienkartē, ne gleznās, ne grāmatās, ne valodā. Ne sirdī."

 

Jūsu Doctus

 

Uz augšu ↑
  • Uzvārdi ar vēsturi un stāstu

    Viņi visi ir pacientu ļoti cienīti un mīlēti ārsti, kas savu darbu dara pēc labākās sirdsapziņas. Dakteru ikdiena nav iedomājama bez jokiem. Šoreiz — par stāstiem, kas radušies saistībā ar uzvārdiem. Lasīt visu

  • Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs

    Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis  Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients. Lasīt visu

  • Lēnām, lēnām. Divas volontēšanas nedēļas Tanzānijā

     “Pole pole” svahili valodā nozīmē “lēnām, lēnām”. “Tā tur, Tanzānijā, viss notiek — nesteidzīgi, neiespringstot,” smaidot saka Dr. med. IVETA GOLUBOVSKA par zemi, kurā uz 55 miljoniem iedzīvotāju ir 40 anesteziologu un kur viņa kopā ar profesoru Dr. med. ALEKSEJU MIŠČUKU devās mācīt anesteziologus un rezidentus veikt sonogrāfijā atbalstītu reģionālo anestēziju Lasīt visu