Vasara ar déjà vu

Jūlijā trīspadsmit slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli - valsts atkal palikusi parādā par pacientu ārstēšanu. Kopš 2009. gada veselības aprūpes pakalpojuma tarifi nav pārrēķināti. Pacienti no slimnīcas tiek izrakstīti neizārstēti, atgriežas nodaļās smagāki, tērē vēl vairāk naudas.

Vai arī tiek paārstēti dažas dienas, izrakstīti un atkal uzņemti akūtā kārtā, lai izārstētu līdz galam. Redzēta situācija. Kad 2010. gadā Doctus ciemojās Latgales stacionāros, Rēzeknes slimnīcas vadītājs ironizēja: vēl mazliet, kvota būs izsmelta un varēs slimnīcā izslēgt gaismu.

Viens no Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdības pieņemtajiem slimnīcu kvalitātes kritērijiem ir nestacionēto pacientu īpatsvars. Slimnīcu vadītāji emocionāli norāda: kvalitāte tiek mērīta aizraidīto pacientu skaitā! Protams, tik banāls šis kritērijs nav - slimnīcās parādījušās 24 stundu novērošanas palātas. Tomēr, mērot kvalitāti, tā vienmēr ir kardināla izšķiršanās: vai par mērauklu tiks ņemti procesu vai rezultātu kritēriji. Iekrist var abējādi. Arī ģimenes ārstiem kvalitātes kritēriju programmā savulaik bija diskutējami kritēriji, proti, praksē bija jāsamazina speciālistu konsultāciju, hospitalizāciju un NMP izsaukumu skaita procents. To nevarēja izpildīt gandrīz neviens. Déjà vu.

Pēdējā laikā Doctus uzklausījis vairāku aizbraucēju stāstus. Sižets tajos visos "kaut kur redzēts". Un izskaņā mudinājums: pasakiet iemeslu, kāpēc atgriezties Latvijā! Četrdesmitgadnieku paaudzes dakterīte šovasar stāsta, ka uz Skandināviju aizbraukusi ne tāpēc, ka ģimenei būtu klājies slikti, viņa pat bija iekārtojusi privātpraksi, taču viņa netic savai valstij, ka, godīgi maksājot nodokļus, spēs sev nodrošināt cienīgas vecumdienas. Skarbi. Taču šie stāsti ir vēl ļoti svaigi. Gribētos cerēt: ja šos ārstus satiksim pēc 30 gadiem, kad rūgtums būs "noskrējis", viņi piekritīs latviešiem, kas aizbrauca 1990.-2000. gadā. "Nekad neesmu atstājis Latviju - ne domās, ne atmiņā, ne draugos, ne ēdienkartē, ne gleznās, ne grāmatās, ne valodā. Ne sirdī."

 

Jūsu Doctus

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu