Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

RSU uzsāk infekciju slimību multidisciplināru pētījuma projektu

Rīgas Stradiņa universitāte
RSU uzsāk infekciju slimību multidisciplināru pētījuma projektu
2013. gada 1. septembrī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka ES 7.Ietvara programmas projekta „Infekcijas slimību pētniecības potenciāla attīstīšana Rīgas Stradiņa universitātē" (Baltinfect) īstenošanu (Unlocking infectious diseases research potential at Riga Stradiņš University. Grant agreement: No 316275). Projekta kopējās izmaksas ir 2,28 miljoni eiro, no tiem 2,049 miljonus eiro finansē Eiropas Komisija (EK). Projekts ilgs līdz 2017. gada 28. februārim.

Projekta mērķis ir infekcijas slimību multidisciplinārās pētniecības, kā kritiski nozīmīgas veselības zinātnes daļas stiprināšana Baltijas, Eiropas un globālā dimensijā, atraisot zinātnisko potenciālu Rīgas Stradiņa universitātē. Projekta aktivitātēs ietilpst:

  • divu laboratoriju izveide - imunoloģiskās vizualizācijas laboratorija un infekcijas slimību modelēšanas laboratorija;
  • modernas pētījumu aparatūras un programmnodrošinājuma iegāde;
  • starptautiskās zinātniskās konferences un trīs semināru organizēšana Latvijā;
  • pieredzējušu ienākošo zinātnieku piesaiste institūta kapacitātes celšanā;
  • pieredzes apmaiņa un sadarbība ar Eiropas universitātēm un vadošajiem zinātniskajiem centriem;
  • kvalifikācijas celšana intelektuālo īpašuma tiesību aizsardzības jautājumos.

Šis ir pirmais ES 7.Ietvara programmas REGPOT atbalsta projekts „Medicīnā", kas tiks īstenots Latvijā. EK atbalsts iegūts ar perspektīvu infekcijas slimību pētniecības virziena attīstībai Latvijā un reģionā. Baltinfect projekta īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pilnvērtīgai integrācijai vienotajā Eiropas Pētniecības telpā. Projekta koordinators - A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, asoc. profesore Modra Murovska.

Projekta uzsākšanas sanāksme norisināsies 2013. gada 26. septembrī no plkst. 11.00 Rīgas Stradiņa universitātes Senāta zālē Dzirciema ielā 16, Rīgā. Pasākumā aicināti piedalīties RSU struktūrvienību vadītāji, pētnieki, darbinieki u.c. interesenti, kuriem ir interese Eiropas līmeņa pētniecības attīstības projektiem.

 

Sanāksmi atklās RSU rektors, profesors Jānis Gardovskis, dalībniekus uzrunās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ojārs Spārītis. ES Nacionālā kontaktpunkta koordinators Arnolds Ūbelis sniegs prezentāciju par valstu centieniem dalībai 7.Ietvara programmas REGPOT konkursos, 2007-2012. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors, profesors Juris Salaks sniegs apskatu par infekcijas slimību pētniecības vēsturi Latvijā. Projekta koordinatore, asoc. profesore Modra Murovska stāstīs par A.Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta zinātnisko veikumu, kas noteica projekta pieteikuma panākumus konkursā. Baltinfect projekta finanšu un juridiskais pārstāvis, asoc. profesors Uldis Berķis iepazīstinās ar projekta mērķiem un darba aktivitātēm. Pasākumā piedalīsies ārvalstu eksperti, kuri iesaistīti Projekta Konsultatīvās padomes un Vadības komitejas sastāvā.

Projekta īstenošanā iesaistītās struktūrvienības: A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija, Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra.

Projekta sadarbības partneri: Upsalas universitāte (Zviedrija), Londonas Higiēnas un Tropiskās medicīnas skola (Lielbritānija), Steinbeis Zinātnes Centrs (Vācija), Lietuvas valsts Inovatīvās Medicīnas institūts (Lietuva), Pomerānijas Medicīnas universitāte (Polija), Karolinskas institūts (Zviedrija), Lēvenas Katoļu universitāte (Beļģija), Bekingemšīras Jaunā universitāte (Bucks University) (Lielbritānija), Baltkrievijas Veselības ministrijas Epidemioloģijas un Mikrobioloģijas centrs (Baltkrievija), Dublinas universitātes koledža (Īrija), Bulgārijas ZA Eksperimentālās morfoloģijas, patoloģijas un antropoloģijas institūts (Bulgārija).

 

 

Saistītie raksti

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus

Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas speciālisti sniedz augstākā līmeņa veselības pakalpojumus

Pagājušā nedēlā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā sadarbībā ar Aslimnīcas Mācību centru norisinājās seminārs par Datortomogrāfijas (DT) vadītu un robotizētas navigācijas asistētu Invazīvās Radioloģijas manipulāciju attīstības perspektīvām Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Bernes Universitātes (Šveice) profesors Stefans Vēbers atzina: Austrumu slimnīcas invazīvās radioloģijas speciālisti ir starptautiskā apritē un sniedz saviem pacientiem augstākā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Ķermeņa masas indeksa izmaiņas un cukura diabēta komplikāciju risks

Reģistra datos balstīts pētījums Somijā noteica trīs atšķirīgas ĶMI trajektorijas grupas pacientiem ar nesen diagnosticētu 2. tipa cukura diabētu. Četru gadu novērošanas laikā lielākā daļa pacientu sekoja stabilai trajektorijai bez lielām svara izmaiņām. Tikai 10 % pacientu zaudēja svaru, bet 3 % svars palielinājās. Sākotnēji vidējais ĶMI pārsniedza aptaukošanās slieksni visās grupās. Svara samazināšana ir galvenais 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas mērķis, taču pētījums liecina, ka tikai dažiem pacientiem tas izdodas.

Doctus

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U