← Atpakaļ

1995. gada izlaidums. Pārmaiņu skartie

Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā.


Izlaidums 1995.gadā. Topošie:  ķirurgs–proktologs Aigars Martinsons,  endokrīnais ķirurgs Zenons Narbuts,  psihoterapeite Ilze Siliņa,  bērnu traumatologs Uldis Bergmanis,  ģimenes ārste Dace Taurīte–Tauriņa,  oftalmologs–optometrists Rets Skrickis,  kardBarikādes, izcili skolotāji un kursabiedru tīklojums

PĒTERIS STRADIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Iegūto un iedzimto sirdskaišu nodaļas vadītājs

"Studiju laiku atceros kā ļoti spilgtu posmu ne tikai savā dzīvē, bet arī visas Latvijas vēsturē. Iestājos Rīgas Medicīnas institūtā, bet absolvēju Latvijas Medicīnas akadēmiju. Piedzīvojām, kā mainās pasniedzēji un mācību programmas. Prieks, ka docenti un profesori, kas sāka šīs pārmaiņas, joprojām ir aktīvi! Bijām liecinieki, kā sagrūst militārās apmācības katedra un aizbēg pasniedzēji padomju uniformās. Citudien, kad gaidījām anatomijas lekciju, atnāca profesore…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti