← Atpakaļ

Akūta apendicīta radioloģiskā diagnostika

Līce A., Laguns R. | 2014. gada 30. oktobris

Cilvēki jau izsenis cietuši no akūta apendicīta izraisītām veselības problēmām. Apendektomija tiek veikta kopš 18. gadsimta, taču ne vienmēr to iespējams veiksmīgi un ātri diagnosticēt. Lai akūta apendicīta gadījumā noteiktu precīzu diagnozi un visefektīvāko ārstēšanas veidu, ārstam jāiepazīstas ar pacienta anamnēzi un, ja nepieciešams, jāveic radioloģiski izmeklējumi, kas atvieglo diagnozes noteikšanu.   


Akūts apendicīts

Apendikss jeb aklās zarnas piedēklis ir rudimentārs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera lejas daļā labajā pusē. Tas ir aptuveni 6-12 cm garš un 0,4-0,6 cm diametrā. Apendiksa vizuālā struktūra atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals ir slēgts jeb akls, bet otrs - savienots ar aklo zarnu. Tas sākas no aklās zarnas mediālās mugurējās sienas, 1,5-2 cm zemāk par ileocekālo leņķi, turpinās mediāli uz leju un atrodas labajā fossa iliaca (70% gadījumu). Normāla tārpveida piedēkļa tilpums ir 0,1 ml, respektīvi, tā dobums ir neliels.

Tas ir imunoloģisks orgāns, kas cīnās ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā.

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Nevis karaklausībā, bet pēc pašu izvēles. Jaunie ārsti reģionos

    Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem. Lasīt visu

  • Defekogrāfija: ieskats izmeklēšanas metodē

    Laguns R., Štelce L. u.c. | 2016. gada 2. februāris

    Defekogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Izmeklējuma laikā tiek analizēts taisnās zarnas tukšošanās process. Svarīga ir ārsta prasme izskaidrot metodes norisi, lai pacients izmeklējuma laikā justos iespējami komfortabli un būtu līdzestīgs. Lasīt visu

  • Kontrastvielu inducētās nefropātijas

    Tarasova A., Gailevičš I. | 2015. gada 3. jūlijs

    Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē. Lasīt visu

  • Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?

    Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību. Lasīt visu

  • Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības

    100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu. Lasīt visu

  • Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?

    Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti