Pieaug mediju loma sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos

Rīgas Stradiņa Universitāte . | 2014. gada 3. novembris

Šī gada 30. un 31. oktobrī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un tās Studējošo pašpārvalde organizēja Zinātnes dienas, kuru laikā sadarbībā ar Skepticafe norisinājās paneļdiskusija "Kā mediji ietekmē sabiedrības veselību?".   

Diskusijā piedalījās žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" galvenā redaktore Lilija Ķīkule, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, prof. Baiba Rozentāle, Anatomijas un Antropoloģijas institūta direktore, prof. Māra Pilmane, ārste-dietoloģe Lolita Vija Neimane, DELFI veselības e-žurnāla rutks.lv redaktore Andra Briekmane.

Zinātnes dienas ir divu dienu informējošs pasākums par studentu iespējām zinātnē. Studentiem tika sniegti padomi par to, kā no idejas nonākt līdz labam pētījumam, kā prezentēt savus darbus, kādos zinātniskos pulciņos viņi var iesaistīties. Tika pieaicināti pieredzējuši zinātnieki, kuri pastāstīja par saviem veiksmes stāstiem no sadarbības ar dažādiem uzņēmumiem un organizācijām ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā.

Pasākumā RSU studenti centās pievērst uzmanību arī medijiem, jo tie ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem sabiedrības ikdienā, tāpēc informācijai tajos jābūt patiesai, īpaši par tēmām, kas skar cilvēku veselību. Paneļdiskusijas mērķis bija abu pušu - žurnālistu un veselības aprūpes speciālistu - nostāju un viedokļu izklāsts par medijos publicētiem ieteikumiem attiecībā uz veselību.

Paneļdiskusijā tika izteiktas sekojošas atziņas:

  • Andra Briekmane par mediju lomu sabiedrībā: "Cilvēki uzticas medijiem, arī veselības jautājumos. To pierāda sabiedrības aptaujas. Šī iemesla dēļ medijiem ir liela loma sabiedrības izglītošanā. Internets ir mazticamāks, jo tā saturu veido ne tikai žurnālisti, bet arī sabiedrības pārstāvji, rezultātā interneta satura autorus ir grūti nošķirt."
  • Prof. Māra Pilmane uzskata, ka mediji palīdz izglītot sabiedrību, jo tie ir vienīgie, kas palīdz nodot informāciju plašākai auditorijai. Sabiedrības izglītošana un attieksmes maiņa ir veiksmīga, ja notiek sadarbība starp žurnālistiem un ārstniecības speciālistiem.
  • „Es neuzliktu medijiem izglītošanas lomu, jo ar to nodarbojas izglītības iestādes. Mediji ir radīti, lai informētu cilvēkus, lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgāku un plašāku informācijas pieejamību (..) medijiem ir tikpat liela atbildība par savu darbu, cik jebkuram citam profesijas pārstāvim," teica Lilija Ķīkule
  • Prof. Rozentāle uzskata, ka ārts ir galvenais pacienta informācijas avots veselības jautājumos. Mediji var rakstīt par medicīnu. Ja tas cilvēka veselībai nekaitē, tad tas ir pietiekami.
  • Andra Briekmane izklāstīja savu viedokli par mediju kritērijiem avotu izvelē: "Žurnālistam ir jāzin, ka avotiem jābūt uzticamiem. Šādi avoti var būt jomu speciālisti, pētījumi, valsts iestādes. Avota uzticamības izvērtēšanā svarīga ir loģiskā domāšana un tad ir jādomā, kādi vēl avoti ir nepieciešami rakstam. Žurnālisti bieži grēko, un laika trūkuma dēļ izmanto PR kompāniju sniegto informāciju, maziem burtiem norādot, ka tā ir reklāma, nepārbaudot faktus.
  • Lilija Ķīkule par žurnāla izmantotiem avotiem: „Ko Ārsti Tev Nestāsta ir britu materiāls, tāpēc visbiežāk sanāk iztulkot rakstus, tos papildinot ar Latvijas informāciju un statistiku. Pārsvarā mēs izmantojam zinātnisko literatūru, ko lasa arī ārsti, bet esam arī saņēmuši pāris pārmetumus par to, ka pētījumi ir seni. Vai tas kaut ko maina, ka pētījums tika veikts sešdesmitajos, deviņdesmitajos gados, ja viņš ir pierādījis faktu?"
  • Andra Briekmane piebilst: „Medijiem ir jāuzņemas atbildība par nodoto informāciju, bet tikpat liela atbildība ir informācijas saņēmējam un tās izmantotājam!"

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu