PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ar smaidu pret atmiņas zudumu

Doctus
Pārāk daudz stresa var ietekmēt ķermeņi, garastāvokli un prātu. Novecojot tas var radīt daudzas veselības problēmas, tai skaitā, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un sirds slimības.

Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka stresa hormons kortizols bojā konkrētus neironus smadzenēs un tas negatīvi ietekmē atmiņu un mācīšanās spējas vecumdienās. Pētnieki no Loma Linda universitātes pētīja dziļāk kortizola saistību ar atmiņu un to, vai labi zināmie stresa mazinātāji - humors un smiekli - var mazināt kortizola radītos bojājumus.

Pētnieku grupa divām pētījuma grupām (veseli gados veci cilvēki un gados veci cilvēki ar cukura diabētu) rādīja 20 minūtes garu smieklīgu video. Pēc video noskatīšanās grupām lūdza aizpildīt atmiņas novērtēšanas testu, kas mērīja mācīšanās, atstāstīšanas un redzes spējas. Šo abu grupu spējas tika salīdzinātas ar kontroles grupu - gados veciem cilvēkiem, kuri aizpildīja šo testu, bet pirms tā neskatījās smieklīgo video. Abām grupām tika mērīta arī kortizola koncentrācija pirms eksperimenta un pēc tā.

Pētnieku komanda atklāja statistiski ticamu korizola līmeņa koncentrācijas mazināšanos abās grupās, kuras skatījās video. Video skatītājiem novēroja arī lielākus ieguvumus visos ar atmiņu saistītajos novērtējumos, salīdzinot ar kontroles grupu. Vislielākās kortizola izmaiņas tika novērotas cilvēkiem ar cukura diabētu.

Pētnieki atzīst, ka viņu atklājumam ir iespējami klīniski un atveseļojoši ieguvumi, kuri būtu jāiekļauj gados vecu cilvēku labsajūtas uzlabošanas programmās. Mācīšanās grūtības un aizkavēta atbildes reakcija kļūst par arvien lielāku izaicinājumu, sabiedrībai novecojot, tādēļ ļoti būtiski ir uzlabot dzīves kvalitāti gados veciem cilvēkiem.

Dr.Lee Berk, pētījuma līdzautors un psihoneiroimunologs piebilst: "Tas ir vienkārši, jo mazāk stresa, jo labāka atmiņa. Humors samazina stresa hormonu, kas samazina atmiņas hipokampusa neironos, pazemina asinsspiedienu un palielina asins plūsmu un uzlabo garastāvokli. Smiešanās veicina endorfīnu un dopamīna izdalīšanos smadzenēs, kas rada prieku. Pozitīvās neiroķīmiskās izmaiņas, liek imūnsistēmai strādāt labāk. Turklāt smiešanās ir ne tikai labas zāles, bet arī atmiņas uzlabotājs, uzlabojot dzīves kvalitāti."

 

Pirmavots: Federation of American Societies for Experimental Biology (FASEB). "Fight memory loss with a smile (or chuckle)." ScienceDaily. ScienceDaily, 27 April 2014.