Divu valodu pārzināšana palīdz saglabāt smadzenes jaunas
Agrākos pētījumos tika pierādīts, ka cilvēkiem, kas runā divās valodās, demence attīstās 4–5 gadus vēlāk nekā tiem, kas pārzina tikai vienu valodu. Jaunajā pētījumā pierādīts, ka cilvēkiem, kas pārzina vismaz divas valodas, rezultāti kognitīvajos testos ir labāki pat tad, ja pirms pārdesmit gadiem šiem pašiem cilvēkiem nav bijuši labāki rezultāti intelektuālajos testos, salīdzinot ar tiem, kas runā tikai vienā valodā.
Pētījumā tika ieļauti 853 skoti, kas 11 gadu vecumā (1947. gadā) aizpildīja intelekta testu un atkārtoti testu veica 2008.—2010. gadā, kad bija sasnieguši 70 gadu vecumu. No visiem pētījuma dalībniekiem 262 papildus angļu valodai iemācījās vēl kādu valodu, lielākā daļa to izdarīja pirms 18 gadu vecuma, tikai 90 pētījuma dalībnieki otru valodu aktīvi lietoja 2008. gadā.
Pētnieki secināja, ka dalībniekiem, kas pārzina otru valodu, ir augstāki lasīšanas, runāšanas un vispārējās inteliģences rādītāji vecumdienās, salīdzinot ar tiem, kas pārzina tikai vienu valodu. Šī saistība tika novērota arī dalībniekiem, kas otru valodu iemācījušies pēc 18 gadu vecuma.
Lielais jautājums tomēr paliek, kas ir primāri: bilingvālisms vai labākas smadzenes? Pētnieki norāda, ka valodu mācīšanās nav nekas brīnumains attiecībā uz smadzeņu veselību, ir labi zināms, ka gan garīgas, gan fiziskas aktivitātes dzīves laikā ir smadzenēm nepieciešamas un aizsargājošas, valodu mācīšanās ir ļoti labs smadzeņu treniņa veids. Otras valodas mācīšanās uzlabo noteiktas garīgās funkcijas. Tas, protams, nenozīmē, ka tagad katram cilvēkam, lai pasargātu sevi no demences, jāsāk mācīties valodas, bet, ja ir interese un iespējas mājās sarunāties svešvalodā, tad tas ir ļoti labs smadzeņu treniņš un arī prieka avots.
Pirmavots: Bak TH, Nissan JJ, Allerhand MM, Deary IJ. Does bilingualism influence cognitive aging? Annals of Neurology, 2014, June.