Medikamentu izmantojums ārpus to indikācijām
Ja agrāk katru gadu tirgū parādījās daudz jaunu medikamentu, tad šobrīd milzīgo izmaksu un drošuma prasību dēļ oriģinālo medikamentu kompānijas izveido mazāk jaunu medikamentu. Ne mazāka nozīme šajā tendencē ir arī tam, ka pieaug ģenērisko kompāniju tirgus daļa, tāpēc kopš 20. gs. beigām katru gadu tiek reģistrēts arvien mazāk medikamentu. [1]
Ja oriģinālo medikamentu kompānijas ir iestrēgušās jaunu medikamentu iztrādē, tad viens no risinājumiem varētu būt jau reģistrētu medikamentu izmantojums citām indikācijām, proti, lietošana off-label. Jaunas indikācijas reģistrēšana maksā bargu naudu un prasa daudz laika, jo nepieciešami jauni klīniskie pētījumi u.tml., lai gan šādu iespēju farmācijas giganti ir izmantojuši (un izmantos arī turpmāk).
Katram medikamentam, kas izgājis visas klīnisko pētījumu stadijas, tiek apstiprinātas noteiktas indikācijas, pie kurām ir pierādīta tā efektivitāte un drošums. Off-label nozīmē, ka medikaments tiek lietots ārpus šāda indikāciju loka. Ārsts…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Pacientiem, kuri lieto zemas steroīdu devu, ir paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risku
Glikokortikoīdi ir steroīdi, kurus plaši izraksta, lai ārstētu virkni imūnsistēmas izraisītu iekaisuma slimību. Lai gan ir zināms, ka lielas steroīdu devas palielina sirds un asinsvadu slimību risku, mazāku devu ietekme nav zināma. Līdsas universitātē veikta pētījuma rezultāti liecina, ka pat zemas glikokortikoīdu devas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Lasīt visu
-
Centrālas darbības miorelaksanti. Nozīme ambulatorajā praksē
Visbiežāk miorelaksantus izmanto spasticitātes un lokālu muskuloskeletālu spazmu ārstēšanā un to izraisītu sāpju novēršanā. Spasticitātes un lokālas muskuļu spazmas etioloģija atšķiras, katrs no šiem stāvokļiem atšķirīgi reaģē uz konkrētiem preparātiem. Lasīt visu
-
Zāļu formas un aktīvās vielas biopieejamība
Aktīvās vielas absorbcijas ātrums un apjoms ir atkarīgi no lietotās pārtikas, slimības stāvokļa efekta, pacienta vecuma, aktīvās vielas absorbcijas vietas pēc zāļu ievades, citu zāļu klātbūtnes, ievadītās zāļu formas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, zāļu formas veida, zāļu formas sastāva un ražošanas metodes, aktīvās vielas devas zāļu formā un zāļu lietošanas biežuma. Lasīt visu
-
Glaukoma. Ārstēšanas principi un prognoze
Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm. Lasīt visu
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
-
Akūts rinosinusīts. Ārstēšanas algoritms pieaugušajiem
Akūts deguna blakusdobumu iekaisums jeb akūts rinosinusīts ir aktuāla problēma, kas var piemeklēt ikvienu no mums. Nosaukums “rinosinusīts” nozīmē, ka sinusīts un rinīts līdzpastāv vienlaicīgi un ka fizioloģiski un patofizioloģiski ir grūti noteikt atšķirību. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Diafragmas barības vada atveres trūce pieaugušajiem
Lai runātu par diafragmas barības vada atveres trūci, tika veidota vienkāršotu praktisko jautājumu ķēde: kas ir norma, kas – novirze? → ko nozīmē šādas novirzes ārstēšana? → ārstēt konservatīvi vai ķirurģiski? → vai ķirurģiska ārstēšana ir sarežģīta un grūti izpildāma? → vai visiem pacientiem nepieciešama aktīva terapija? Lasīt visu
-
Maksts mikroflora. Norma un patoloģija
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1] Lasīt visu
-
Sejas nerva neiropātija. Aktualitātes pacienta aprūpē
Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu. Lasīt visu