Kognitīvās terapijas pievienošana medikamentozajai terapijai paātrina atveseļošanos no depresijas

Doctus . | 2014. gada 28. augusts

Apmēram trešdaļai pacientu ar depresiju, pievienojot kognitīvo terapiju medikamentozajai terapijai, palīdz sasniegt ātrāku remisiju un atveseļošanos no depresijas, secināts pētījumā.   

Holons un viņa komanda pētīja 452 pieaugušos ar smagu depresiju, kuri nejaušināti tika iedalīti divās ārstēšanas grupās, vieni lietoja tikai antidepresantus, otri lietoja antidepresantus un papildus saņēma kognitīvo terapiju. Visi pacienti lietoja antidepresantus maksimālajā tolerējamā līmenī un pētnieki bieži novērtēja pacientu depresijas simptomus, tiem, kuri pilnīgi neatbildēja uz vienu medikamentu, terapijā jāpievieno cita medikamenta klase.

12 psihologi, psihiatri un medmāsas tikās ar pacietiem no kombinētās ārstēšanas grupas 50 minūšu sesijās divas reizes nedēļā vismaz pirmā divas nedēļas un vismaz reizi nedēļā vai mēnesī terapijas laikā. Remisija tika definēta, ja depresijas simptomi bija minimāli četras nedēļas pēc kārtas un, ja vēl 26 nedēļas nebija simptomi - to uzskatīja par izveseļošanos.

No 350 pētījuma dalībniekiem, kuri pabeidza pētījumu, tiem, kuri bija kombinētajā terapijas grupā, novēroja labākus izveseļošanās rezultātus. Kopumā 73% pacientu kombinētās terapijas grupā izveseļojās, savukārt grupā, kas lietoja tikai antidepresantus izveseļošanos novēroja 63% pacientu.

Pēc 12 mēnešu ārstēšanas 64% pacientu, kuri saņēma kognitīvo terapiju un medikamentozo terapiju, sasniedza remisiju, savukārt medikamentu grupā tie bija 60%. Kombinētās terapijas grupā remisija tika sasniegta vidēji pēc 33 nedēļām, savukārt medikamentu grupā - pēc 38 nedēļām.

Analizējot pacientus pēc depresija smaguma pakāpes un simptomu esamības pētījuma sākumā, pētnieki secināja, ka kombinētā terapija sniedz atšķirīgu efektu tikai pacientiem ar smagu, bet ne hronisku depresiju (kombinētā terapija paaugstināja atveseļošanos par 30%). Pacientiem, kuriem nebija tik smaga depresija, papildus terapija nav nepieciešama.

Ārstam ir svarīgi izvērtēt, kuram pacientam būs ieguvums no kognitīvās terapijas un kuram pacientam pietiks ar medikamentozo terapiju.

Pirmavots: JAMA Psychiatry, online August 20, 2014.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • NSPL palīdz mazināt depresijas simptomus

    Doctus . | 2014. gada 22. oktobris

    Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) pievienoti kā papildus terapija antidepresantiem var palīdzēt mazināt depresijas simptomus, secināts jaunā meta-analīzē.    Lasīt visu

  • Psihoterapijas un farmakoterapijas kombinētas lietošanas iespējas psihisko traucējumu ārstēšanā

    Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gan ārstu, gan pacientu vidū iegūst farmakoterapijas un psihoterapijas kombinācija, kuras pārraudzību īsteno vai nu viens ārsts-psihiatrs ar zināšanām kādā no psihoterapijas novirzieniem, vai arī divi - ārsts-psihiatrs un psihoterapeits ar ārsta vai psihologa izglītību, kas labi orientējas psihiatrijā. Raksta mērķis ir parādīt, ka ar pētījumiem pamatota farmakoterapija un psihoterapija sekmīgi viena otru papildina, palīdzot pacientiem pārvarēt psihiskos traucējumus. Lasīt visu

  • Depresijas medikamentozās ārstēšanas jaunākie aspekti

    “Es esmu visnelaimīgākais cilvēks pasaulē. Ja manas izjūtas varētu sadalīt vienlīdzīgi starp visu cilvēci, tad uz zemes neredzētu nevienu priecīgu seju. Es nezinu, vai man jebkad kļūs labāk. Man ir spēcīga nojauta, ka nekļūs. Es tā vairs nespēju.” Tā XIX gadsimtā savas izjūtas aprakstījis slavenais ASV prezidents Ābrahams Linkolns, kurš esot sirdzis ar “melanholiju”. Tolaik nebija gandrīz nekādu iespēju prezidentam palīdzēt. Šodien depresijas terapijas iespējas ir ārkārtīgi plašas. Šā raksta mērķis – apskatīt depresijas medikamentozās terapijas jaunākās iespējas. Lasīt visu