Ilgstoša sēdēšana paaugstina saslimstības un priekšlaicīgas nāves risku

Doctus . | 2015. gada 20. janvāris

Laiks, ko cilvēki dienas laikā pavada sēžot, ir saistīts ar augstāku sirds slimību, cukura diabēta, vēža un priekšlaicīgas nāves risku, neatkarīgi no regulārām fiziskām aktivitātēm. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.  

Vairāk nekā pusi dienas lielākā daļa cilvēku pavada mazkustīgi - sēžot, skatoties televizoru vai strādājot pie datora. Pētījumā tika atklāts, ka, pat neskatoties uz ieguvumiem no fiziskām aktivitātēm, tas nav pietiekami, lai mazinātu slimību risku.

Meta-analīzē tika analizēti pētījumi, kuri fokusējās uz mazkustīgu dzīvesveidu. Pētnieki atklāja negatīvu efektu no pārāk ilgas sēdēšanas.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka veselības riski no sēdēšanas samazinās, ja fiziskās aktivitātes palielinās. Nepieciešami tālāki pētījumi, lai labāk izprastu, cik daudz fizisko aktivitāšu ir nepieciešamas, lai mazinātu mazkustīguma radītos veselības riskus.

Gan izvairīšanās no ilgstošas sēdēšanas, gan regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas, lai uzlabotu veselību un izdzīvotību. Fiziskās aktivitātes 30 minūtes dienā un 23 stundas un 30 minūtes mazkustīguma nav pietiekami, lai saglabātu veselību.

Pētnieki norāda, ka mērķis ir samazināt laiku, kas tiek atvēlēts sēdēšanai. Pirmkārt ir jāmonitorē laiks, kas tiek nosēdēts - brīdī, kad cilvēks sāk skaitīt, jau ir lielākas izredzes veikt kādas izmaiņas uzvedībā. Nākamais etaps ir uzstādīt izpildāmus mērķus un rast iespējas savā ikdienas dzīvē ieviest vairāk fiziskās aktivitātes. Piemēram, darba laikā ieteicams piecelties un pastaigāties 1 - 3 minūtes katras 30 minūtes, vai, piemēram, skatoties televizoru, pieceļaties vai fiziski padarbojaties reklāmas pauzēs.

 Pirmavots:Aviroop Biswas, Paul I. Oh, Guy E. Faulkner, Ravi R. Bajaj, Michael A. Silver, Marc S. Mitchell, and David A. Alter. Sedentary Time and Its Association With Risk for Disease Incidence, Mortality, and Hospitalization in Adults: A Systematic Review and Meta-analysis. Annals of Internal Medicine, 2015.

 

Uz augšu ↑