Papildus kalcija un D vitamīna lietošana neietekmē kolorektālo polipu attīstību

Doctus . | 2015. gada 19. oktobris

Vienpadsmit medicīnas centros veikts pētījums, kurā piedalījās 2259 cilvēki, un noskaidrots, ka papildus kalcija un D vitamīna lietošana uzturā nesamazina polipu attīstības risku pacientiem pēc kolorektālo polipu ekscīzijas operācijas.

Iepriekš veiktos mazākos pētījumos iegūtie dati bija pretēji.

"Būtu patīkami pēc polipu ekscīzijas operācijas pacientam sniegt ieteikumus, kas samazinātu turpmāku polipu attīstīšanos un samazinātu kolorektālā vēža attīstības risku, diemžēl šis pētījums parāda, ka D vitamīna un kalcija papildus uzņemšana nav lietderīgi šim mērķim," stāsta viens no pētījuma autoriem – Dennis J. Ahnen no Kolorado Vēža centra (ASV).

Pētījumā piedalījās 45-75 gadus veci pacienti, kuriem veikta polipu ekscīzija un pētījuma sākšanas brīdī nebija atlikušu polipu. Pētījuma dalībnieki katru dienu saņēma papildus D vitamīna, kalcija vai abu kombināciju uzturā. Atbilstīgi vadlīnijām, pēc 3-5 gadiem tiem veikta atkārtota kolonoskopija. 43% pacientu atkārtotā izmeklēšanā atklāti jauni polipi. Netika atrasta atšķirība starp jaunu polipu attīstības biežumu 5 gadu laikā pacientiem, kuri lietoja vai nelietoja kādu no uztura bagātinātājiem.

Svarīgi zināt, kas darbojas, bet tikpat svarīgi arī – kas nedarbojas. Varam turpināt meklēt ārstēšanas iespējas, un izvairīties no nelietderīgu līdzekļu nozīmēšanas pacientiem. Laboratorijas apstākļos iegūti dati, ka D vitamīns aizkavē vēža šūnu augšanu, kavējot angioģenēzi un tieši izraisot audzēja šūnu nāvi. Pētījumos ar pelēm noskaidrots, ka lietojot D vitamīnu kā uztura bagātinātāju, samazinās kolorektālā vēža attīstības risks. Jauniegūtie dati parāda, ka ne vienmēr tas, kas darbojas dzīvniekiem, būs efektīvs arī cilvēkiem. Līdzīgi dati ir arī ar kalcija lietošanu.

Nepieciešami tālāki pētījumi, bet šajā populācijā, lietojot šādas D vitamīna un kalcija devas, D vitamīna un kalcija lietošana nav lietderīga jaunu polipu attīstības profilaksē.

AVOTS: John A. Baron, et al. A Trial of Calcium and Vitamin D for the Prevention of Colorectal Adenomas. New England Journal of Medicine, 2015; 373 (16): 1519.

 

Uz augšu ↑
  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu